ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Janvāris 2019 /Nr.1 (1059)

Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos
Nora Magone
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 
Līga Ašitoka
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdze 

Augstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.1 Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākā tiesa kā kasācijas instances tiesa.

 

Kasācijas instances tiesas kompetence

Pārsūdzēšanas kasācijas kārtībā būtība un saturs, kā arī kasācijas instances tiesas kompetence ir ietverta Kriminālprocesa likuma 54. nodaļā "Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā". No Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmās daļas izriet, ka pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Savukārt panta trešā daļa papildus noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē. Augstākā tiesa vairākos lēmumos norādījusi, ka lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības.

Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekoši apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju prātojumi par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi apelācijas instances tiesa.2

Kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata, pierādījumus lietā no jauna neizvērtē, taču tās kompetencē ietilpst izvērtēt, vai ir ievērotas Kriminālprocesa likumā izvirzītās prasības pierādījumu vērtēšanā, vai pareizi piemērots Krimināllikums, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu un nosakot sodu, vai tiesas nolēmums atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, vai nav pārkāpts kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Pēteris Dzalbe, Juris Stukāns, Kristīne Strada-Rozenberga, Sandra Kaija, Indra Gratkovska, Māris Leja
Numura tēma
Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem
"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas tieslietu sistēma ar Senātu priekšgalā sāk otro simtgadi
2018. gada nogale tika aizvadīta, svinot ne vien visas Latvijas valsts, bet arī tieslietu un tiesu sistēmas simtgadi. Decembris aizritēja Latvijas tiesu jubileju gaisotnē – simts gadus kopš izveides atzīmēja gan trīs no četrām ...
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end
Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas ...
Dina Gailīte
Redaktora sleja
Atkal jauns sākums
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Monta Krone
AUTORU KATALOGS