ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Referāts starptautiskajā seminārā “Īpašuma sākotnējās deklarēšanas, legālās prezumpcijas un pierādīšanas nastas pārnešanas ieviešana Latvijā” Rīgā 2001. gada 12. septembrī

Korupcijas novēršanas padome, kuru 1997. gada septembrī izveidoja Latvijas valdība, ierosināja pieprasīt, lai visi Latvijas pilsoņi un visi tie iedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā ilgāk par 6 mēnešiem, deklarētu viņiem piederošo īpašumu.

Šis priekšlikums bija viens no punktiem darbības programmā, kas 1998. gada 27. februārī tika piedāvāta apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē. Tajā šis jautājums tika pārrunāts un tika nolemts atlikt tā turpmāko apspriešanu. Cik noprotu, pēdējo trīsarpus gadu laikā ir notikušas daudzas diskusijas šajā sakarā, un ir sagatavots attiecīgais likumprojekts.

Šeit apskatīsim dažas no neskaidrajām jomām šī priekšlikuma sakarā.

Prasība veikt īpašuma deklarēšanu jau pati par sevi ir neskaidra vairāku apsvērumu dēļ:

• kamēr ikviena privātpersona aizpildīs deklarāciju, šķiet, juridiskās personas to nedarīs;

• personai piederošais īpašums, piemēram, ieķīlātais īpašums vai īpašums, kas nav reģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda, tiks deklarēts, taču ļoti iespējams, ka netiks pienācīgi izmantots vai kontrolēts;

• jādeklarē īpašuma vērtība, bet ne samaksātā cena;

• deklarācija jāsastāda tikai vienu reizi, saka daži. Savukārt citi apgalvo, ka tā ir jāsastāda regulāri, droši vien reizi gadā;

• uz deklarāciju jāatsaucas tikai tad, ja pēc tam izrādās, ka ir iegūta neparasti liela bagātība, saka daži.