Dipl.iur. Kristaps Hahelis, valsts un administratīvo tiesību zinātņu maģistrants, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Cilvēku sabiedrība jau kopš aizlaikiem pazīst zvērestus un svinīgus solījumus. Tie lietoti kā nepieciešams rekvizīts, lai pārdotu kādu lietu vai lai kļūtu par pilntiesīgu valdnieku. Zvēresti pazīstami arī kā līdzeklis patiesības noskaidrošanai tad, kad ļaudis ticēja: augstākie spēki neļaus melim tiesā bez sajaukšanas noskaitīt svinīgo formulu. Mūsdienās zvērests ir saglabājis savu svinīgo nozīmi, un tajā joprojām tiek ietverti galvenie pienākumi un apsolījums tos pildīt. Tieši tāpēc parasti nepievēršam šim institūtam lielāku uzmanību, kā vien to, ko pelna ar zvērestu saistītais svinīgums. Tomēr dzīve spējusi parādīt, ka arī šis solījuma brīdis var būt liktenīgs, lai kāds, kurš nav šaubījies par konkrēta amata ieņemšanu, pakluptu tieši pret šo it kā niecīgo slieksni. Tādēļ arī zvērests Latvijas tiesībās un zvērināšanas un zvērēšanas tiesības un pienākums ir galvenais šā raksta temats.
Tiesībās minētie zvēresti
Pašlaik ar zvēresta, solījuma vai svinīga solījuma došanu varam saskarties aptuveni 20 Latvijas likumos. Lai izprastu šā procesa nozīmi un īpatnības, ir jāievēro sistēma, ko visai skaidri diktē konkrētie normatīvie akti.
Grupējot pēc zvērētājiem, ērts būtu šāds izkārtojums:
1. Uzticības solījums valstij, ko dod persona, kas tiek uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes