2016. gada jūlijā pēc biedrības “Latvijas tiesību institūts” iniciatīvas Latvijā viesojās Londonas Karaliskās koledžas profesors, bijušais Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts, karalienes padomnieks sers Frensiss Džeikobs (Sir Francis Jacobs QC), Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros uzstājoties ar publisku vieslekciju par EST prejudiciālo nolēmumu procedūru, kā arī tiekoties ar Augstākās tiesas tiesnešiem un amatpersonām. Savas vizītes ietvaros profesors F. Džeikobs sniedza interviju žurnālam “Jurista Vārds”, atklāti stāstot par savu darbu un pieredzi EST, ka arī daloties pārdomās par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) tiesību problēmjautājumiem, tostarp Brexit.
Lūdzu, īsos vārdos pastāstiet par sevi, par savu līdzšinējo pieredzi.
Strasbūrā es strādāju ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju kā Eiropas Padomes sekretārs. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai, sāku strādāt Eiropas Savienības Tiesā kā pirmā britu ģenerāladvokāta Žana Pjēra Vernera (Jean-Pierre Warner) asistents. Pēc tam dažus gadus pavadīju Londonā kā Eiropas Savienības tiesību profesors, kā arī praktizēju kā advokāts Eiropas Savienības tiesību jomā. 1988. gadā kļuvu par EST ģenerāladvokātu, un šajā amatā biju līdz 2006. gadam. Pēc tam turpināju akadēmisko darbu, nedaudz praktisko darbu, konsultējot ES tiesību jautājumos, kā arī nodarbojoties ar labdarību.
Kādās tiesību jomās un jautājumos jūs specializējāties?
Tad, kad sāku nodarboties ar ES tiesībām, to tvērums nebija plašs, tāpēc mācību nolūkos bija iespējams aptvert ļoti plašu tiesību lauku, un pasniedzu pamatbrīvības un konkurences tiesības, un institucionālās tiesības. Un, protams, līdzko ES tiesības paplašinājās un attīstījās, palika grūtāk tām sekot. Bet kā EST ģenerāladvokātam man bija jātiek galā ar visiem jautājumiem, kas man tika nodoti. Līdz ar to man nācās saskarties ar ļoti dažādiem jautājumiem, tostarp vides tiesībām, intelektuālā īpašuma tiesībām, starptautiskām tirdzniecības tiesībām. Tas bija ļoti liels izaicinājums.
Protams, strādājot Strasbūrā, esmu padziļināti pētījis arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un savos karjeras pirmsākumos esmu sarakstījis par to grāmatu. Savā ziņā man paveicās Strasbūrā būt laikā, kad bija jārisina dažādas interesantas lietas. Jā, esmu saskāries ar vairākām interesantām lietām cilvēktiesību jautājumos arī EST, piemēram, C-84/95 Bosphorus Airways lietā. Joprojām sekoju līdzi situācijai šajā jomā, ieskaitot jautājumiem par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
Kuras ir interesantākās EST lietas, kurās jums kā ģenerāladvokātam ir nācies sniegt savu viedokli?
Man ir bijis ļoti daudz lietu samērā ilgā laika posmā, tādēļ būs grūti izvēlēties tikai dažas. Viena no interesantākajām lietām ir par indivīdu tiesībām apstrīdēt ES tiesību aktos noteiktos ierobežojumus – C-50/00 P Unión de Pequeños Agricultores (UPA) lieta kopsakarā ar C-263/02 P Komisija pret Jégo-Quéré lietu, kurās EST bija diezgan noraidoša un stingra nostāja attiecībā uz indivīda tiesībām apstrīdēt šādus ierobežojumus EST. Es pats aizstāvēju ideju par plašāku indivīdu piekļuvi EST, ko EST tajā laikā neatbalstīja. Vēlāk tas savā ziņā tika ieviests ar attiecīgiem Līguma par Eiropas Savienības darbību grozījumiem, taču, manuprāt, šīs tiesības joprojām ir pārāk ierobežotas. Indivīdiem būtu nepieciešamas plašākas iespējas piekļūt EST.
Interesanta lieta no cilvēktiesību aspekta ir jau minētā C-84/95 Bosphorus Airways lieta.
Man ir lūgts sniegt viedokli arī vairākās lietās par ES tiesībām pievienoties starptautiskām konvencijām, viena no kurām bija par pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ļoti agrīnos gados, kā arī viena par ES pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai.
| EST bija nodibinājusi ļoti labas attiecības ar ECT, tagad gan tas diemžēl arī ir mainījies. |
Kā viena no interesantākajām lietām jāmin lieta C-120/94 Komisija pret Grieķiju, kur Grieķija iebilda pret nosaukuma “Maķedonija" lietošanu attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes