Jautājums diskusijai: ko darīt quasi „know-how” gadījumos, kā piemēru minot presē un tīmeklī izskanējušo informāciju par Bauskas alkohola tirgotājiem, ar ko sākās šis pirmdienas rīts? Proti, ja alkoholu nedrīkst pārdot, to var iznomāt!
Var ilgi un daudz strīdēties un diskutēt par alkohola kaitīgumu - hroniskas saslimšanas, dažādu slimību cēloņi - vai turpretim lietderību - rada prieku, eiforiju).
Tieši tāpat ir daudz un dažādu viedokļu par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem: – vai ļaut pilnīgu brīvību, tas ir, iespēja tirgot 24 stundas diennaktī jebkur un jebkam, vai dažādos veidos ierobežot, proti, tā dēvētais „sausais likums”, valsts monopolizācija u.tml.
Nevienam nav noslēpums, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma1 6.panta pirmās daļas 5.punktā minētais noteikums, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, tiek apiets, ierīkojot veikalus-kafejnīcas, kur pēc norādītā laika par lielāku cenu tiek pārdots alkohols, uzreiz to atverot. Vēl tikai neliela nianse – šajā normā ir minēts izņēmums – „izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus”.
Tad, lūk, te policijai vajadzētu stingrāk kontrolēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šajā veikalā, nopērkot 3 l šņabja, persona to uz vietas patērēt nevar. Un ir pilnīgi skaidrs tas, ka neviens šajās pseido-kafejnīcās neko nekontrolē – ne pārdevējs patēriņu uz vietas, ne likuma ievērošanu vispār.
Tātad par šo būtu skaidrs, kā jārīkojas. Bet ko darīt quasi „know-how” gadījumos, kā piemēru minot presē un tīmeklī izskanējušo informāciju2 par Bauskas alkohola tirgotājiem, ar ko sākās šis pirmdienas rīts? Proti, ja alkoholu nedrīkst pārdot, to var iznomāt!
Nosacījumi aptuveni šādi: ja no brīža pēc plkst. 22:00, kad prece (alkohols) tiek piegādāta, un laikā līdz plkst. 8:00 rītā „nomātā” prece netiek izmantota, var izsaukt pakalpojuma sniedzēju, atdot tieši to pašu preci un saņemt atpakaļ naudu. Nu skaisti, vai ne? It sevišķi, ka cilvēki parasti naktī izdomā nomāt kaut ko... Un galvenais, ka likums „it kā” netiek apiets, jo Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas par šiem „nakts ierobežojumiem” attiecies uz mazumtirdzniecību (t.i., notiek pirkums), bet nomāt taču nav aizliegts.
Skumjākais ir tas, ka attiecīgā policijas iecirkņa priekšnieks, nevis dara to, kas viņam būtu jādara, bet presei saka, ka viņš visam seko līdzi. Seko, bet neko nedara.
Nedaudz pameklēju informāciju internetā, un daži ieraksti ar visādām idejām bija sastopami pie mums arī 2009.gadā. Piemēram, maksā par kastīti, lentīti, piegādi, bet alkohols, cigaretes dāvanā! Super!
Nepretendējot uz absolūtu patiesību (te nav domāta alkohola marka), mēģināšu ieskicēt dažas savas domas, ļaujot arī lasītājiem papildināt, kritizēt un sniegt savus „know-how” risinājumus.
Pirmkārt, manis pieminētais Alkoholisko dzērienu aprites likums neattiecas tikai uz mazumtirdzniecību, bet uz visu alkohola apriti. Likuma 2.pants noteic, ka „likums regulē jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem [sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā (fasēšana), marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, realizācija, iznīcināšana u.tml.], kā arī alkoholisko dzērienu reklāmu (turpmāk — alkoholisko dzērienu aprite)”.
Savukārt šī paša likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka „alkoholiskos dzērienus pārvietojot vai realizējot vairumtirdzniecībā tikai Latvijas teritorijā (arī starp viena alkoholisko dzērienu realizētāja licencē norādītajām vietām), katrai alkoholisko dzērienu partijai pievieno attaisnojuma dokumentu, kas noformēts atbilstoši akcīzes preču apriti un grāmatvedības kārtošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām”. Domāju, ka jau tuvākajā laikā VID sniegs savu komentāru, bet es nevaru iedomāties, ka piegādes dokumentos būtu rakstīts „noma”, kas pie zināmiem nosacījumiem (līdz ar pulksten 8:00 rītā) kļūst par „pirkumu”.
Otrkārt, šeit būtu jāskatās Civillikuma normas par nomas un īres līgumiem. Neliela atkāpe – pareizāk būtu lietot jēdzienu īre, nevis noma, jo - diezin vai, „iznomājot” alkohola pudeli, var iegūt augļus3.
Bet ejam tālāk. Apskatīsim Civillikuma 2113.pantu, kuru atļaušos nocitēt pilnībā: „Par īres un nomas līguma priekšmetu var būt kā visas ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt, tā arī tiesības. Reālservitūtus drīkst iznomāt tikai kopā ar valdošo nekustamo īpašumu. Lietas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas.”
Sāksim no otra gala – alkohols ir patērējams un punkts. Teorētiski gan pastāv iespēja, ka pudelē ir kāds mošķis vai interesants augs un uz to var skatīties stundām ilgi, kamēr galva sākt reibt un rīkle paliek sausa.
Tagad pievērsimies normas daļai „par īres un nomas līguma priekšmetu var būt kā visas ķermeniskas lietas, ko nav aizliegts atsavināt”. Tas ir ļoti būtiski, jo alkoholu mazumtirdzniecībā laikposmā no pl.22:00 līdz pl.8:00 ir LIEGTS atsavināt (pārdot). Tātad, pat teorētiski pieņemot par reālu manu piemēru par ilgo nakts skatīšanos uz pudeli, nevis lietošanu (patērēšanu), no likuma skatpunkta alkohola noma nav vispār iespējama (ir aizliegta).
Tas arī īsumā viss, nedaudz teorijas un nedaudz humora, bet attīstīsim domu tālāk – var taču patapināt, mainīt, aizdot! :-)
[1] http://likumi.lv/doc.php?id=88009
[2] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/517805-bauska_piedava_nakts_laika_iznomat_alkoholu
[3] Civillikuma 2112.pants. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
