DOMNĪCA ESEJA

19. Aprīlis 2016 / 14:23

Demokrātijas transformācija
2 komentāri
Mg. iur.
Vija Kalniņa
 

Demokrātija tiek uzskatīta par augstāko un smalkāko valsts pārvaldes veidu, un valstis, kurās ir demokrātija, ar to parasti ļoti lepojas. Tomēr, vērtējot pēdējo divdesmit gadu tendences, ir jāsāk bažīties, vai demokrātija tādā veidolā, kādā mēs to esam domās iztēlojušies, realitātē maz var pastāvēt. Kā tas ir konstatēts nesenos pētījumos un aptaujās, mūsdienu demokrātiskajās sabiedrības saskaras ar ievērojamām problēmām, kas perspektīvā var ietekmēt demokrātijas pastāvēšanu mums pazīstamajā veidā.

Aptaujas uzrāda, ka sabiedrības attieksme pret politiskajām partijām, kā arī parlamentu un valdību, ko veido partiju pārstāvji, ir satraucoši negatīva. Eurobarometer aptaujas atklāj, ka 2015. gadā tikai 16% Eiropas valstu pilsoņu uzticējās partijām, turpretī 78% pilsoņu skaidri un noteikti pauda, ka politiskajām partijām neuzticas. Savukārt nacionālajām valdībām un parlamentiem uzticas 31% Eiropas pilsoņu. Taču Latvijā situācija ir vēl sliktāka – Latvijā tikai 6% pilsoņu uzticas politiskajām partijām, bet strikti noraidoši ir 88% pilsoņu. Neuzticība partijām atspoguļojas ne tikai vēlēšanu apmeklējumā, bet arī attiecībā uz pilsoņu līdzdalību politiskajās iniciatīvās – jaunuzņemto biedru skaits partijās ar katru gadu būtiski sarūk (Latvijā 2013. gadā tas nesasniedza pat 1% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem[1]). Paradoksāli, ka, neskatoties uz minētajiem apstākļiem, Saeima šā gada 23. februārī pieņēma grozījumus vairākos normatīvajos aktos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties tikai tādas partijas, kurās ir vismaz 500 biedru.[2]

Zinot statistikas datus, jājautā, vai pie šādiem apstākļiem var runāt par demokrātiju. Vai tā ir demokrātija, ja politiskajās partijās ir iestājusies tikai neliela daļa (mazākums) pilsoņu? Vēl jo vairāk, vai tā ir demokrātija, kad Eiropā kopumā un jo īpaši Latvijā politiskajām partijām uzticas tikai daži procenti pilsoņu? Un tomēr tieši politisko partiju pārstāvji izlemj valstij un sabiedrībai būtiskus jautājumus, pieņem likumus, veido valdību un ieceļ amatpersonas vadošos valsts pārvaldes amatos.

Kā ir izteicies politologs Oskars Nīdermaijers, kamēr pilsoņi neizmanto nekādas līdzdalības metodes, tostarp arī spēcīgākas un radikālākas, vecā, labā, pierastā sistēma turpina funkcionēt. Taču, kas notiktu gadījumā, ja šis nospiedošais pilsoņu vairākums, kas neuzticas ne politiskajām partijām, ne arī valdībai un valsts institūcijām, nolemtu, ka tie ir gatavi rīkoties, lai mainītu pastāvošo kārtību?

Ja mērķis ir uzturēt demokrātiju kā augstāko valsts pārvaldes iekārtas veidu, tad valstīm ir jāmeklē instrumenti, kas ļautu to stiprināt, piemēram, jāveic pilsoņu pārstāvju izvēles sistēmas izmaiņas, dodot iespēju personām, kurām pilsoņi patiešām uzticas, īstenot pārstāvību. Tomēr, ja sabiedrības problēma ir ne tikai neuzticēšanās pastāvošajai kārtībai vai cilvēkiem, kas šo kārtību veido un uztur, bet arī nevēlēšanās līdzdarboties un vēlēšanās norobežoties no visa, kas saistīts ar valsts varu un pārvaldi, demokrātijai pienācis laiks transformēties par citu valsts pārvaldes formu.

[1] Van Biezen I. The decline in party membership across Europe means that political parties need to reconsider how they engage with the electorate. Pieejams: http://blogs.lse.ac.uk [aplūkots 25.02.2016.].

[2] Līdz šim šādi biedru kvantitātes ierobežojumi dalībai vēlēšanās nepastāvēja. Atbilstoši Politisko partiju likuma 12. panta otrajai daļai partijas dibinātāju skaits ir vismaz 200 cilvēki.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Homērs
21. Aprīlis 2016 / 13:00
2
ATBILDĒT
"jāveic pilsoņu pārstāvju izvēles sistēmas izmaiņas, dodot iespēju personām, kurām pilsoņi patiešām uzticas, īstenot pārstāvību"
Tad jau mēs esam paraugvalsts, mums taču pārstāvību ir īstenojuši visādi dakteri, aktieri, komponisti, ir pat futbolists. Tās visas ir tautā mīlētas personas, kurām pilsoņi, acīmredzot, uzticas. Demokrātiskākais veids pārstāvju noteikšanai droši vien ir lozēšana no pilsoņu vidus.
Aijuks > Homērs
24. Aprīlis 2016 / 02:18
1
ATBILDĒT
"Demokrātiskākais veids pārstāvju noteikšanai droši vien ir lozēšana no pilsoņu vidus." - Šī ideja, kā smejies, izskanēja 2009. gada Bīriņu seminārā.
jaunākās esejas
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
II. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās
Kopš neatkarības atjaunošanas materiālo krimināltiesību joma Latvijas tiesību sistēmā piedzīvojusi vismaz divas būtiskas reformas, kas cita starpā ievērojami mainīja kriminālsodu politiku: vienu – 1999. gadā, spēkā ...
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
II. Teorētiskā ceļakarte tiesiskuma maiņas krustcelēs

I. Kas bija pirmā – vista vai ola?

Normunds Šlitke
Eseja
Indulgences, imunitātes un amatpersonu atbildības līkloči
Latīņu teiciens “Quod liced lovi, non licet bovi” (kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim) izceļ dubultmorāles un dubultstandartu pastāvēšanu sabiedrībā, kur vienai sabiedrības daļai tiek atļauts vai piedots tas, kas citiem – ...
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
Tiesiskuma un taisnīguma identitātes krīze
“Nihil novi sub sole.” [1]  Pirms kāda laika nedēļas žurnālā “Jurista Vārds” bija lasāma intervija ar pašreizējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu. [2] Līdztekus ne mazumam interesi un pārdomas raisošu apgalvojumu šīs ...
AUTORU KATALOGS