DOMNĪCA ESEJA

22. Februāris 2017 / 15:27

Vai tiesu procesi Latvijā ir godprātīgi un taisnīgi?
11 komentāri

Pirms vairākām dienām manu uzmanību piesaistīja ziņu aģentūras "Leta" ziņa ar vēstījumu: vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pārliecināti, ka tiesu procesi Latvijā nav taisnīgi. Par pamatu ziņai kalpoja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa mikrobloga ieraksts. Ziņa uzvedināja uz vairākām domām, ar tām arī padalīšos.

Tātad vēlreiz īsumā: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka tiesas procesi Latvijā nav godīgi un nav taisnīgi. Mazai atkāpei par pašu aptauju, vispirms uzsverot, ka šis raksts ne mazākā mērā nav iecerēts kā aptaujas kritika, bet gan kā sēkla lasītāju domām un pārliecībai. Ja ne plašākai publikai, tad vismaz tiesību profesionāļiem būtu derīgi noskaidrot, ko no šīs aptaujas mēs varam secināt un cik daudz jautājumu paliek neuzdoti un neatbildēti.

Vairāk faktu par aptauju noskaidroju telefonsarunā ar SKDS direktoru A. Kaktiņu, par ko viņam pienākas liela cieņa un pateicība. Par gatavību iesaistīties diskusijā un vērtīgām idejām liels paldies arī profesoram Ivaram Austeram un pētniecei Ingai Skreitulei-Pikšei.

Aptaujāti 1000 cilvēki klātienes sarunās, izvēlēto respondentu vecums ir robežās, kas ir lielāka par 50 gadiem (ja vien mani nepieviļ atmiņa, tas ir no 18 līdz 74 gadu vecumam). Ja starp lasītājiem ir tādi, kam pašiem nācies strādāt ar aptaujām, viņi atcerēsies, ka aptauja ir darbietilpīgs process, kas sākas labu laiku pirms tikšanās ar respondentiem un beidzas krietnu brīdi pēc sarunas. Ir jāizsver, kā veidot respondentu izlasi, lai tā būtu reprezentatīva, tas ir, pietiekami atspoguļotu to sabiedrības daļu, kuru vēlamies pētīt: lai būtu atbilstošas vismaz dzimuma un vecuma proporcijas. Bet, protams, vienmēr vēl var domāt un šaubīties par to, vai svarīgi ievērot nodarbošanās, ienākumu, reliģisko pārliecību un jebkādu citu faktoru sadalījumu – vai tie ir būtiski konkrētajā pētījumā. Piemēram, tēmā par sabiedrības uzticēšanos tiesām, iespējams, būtu ne vien interesanti, bet arī lietderīgi noskaidrot, kāda saskarsme atbildes sniedzējam ir bijusi ar tiesām un vai tāda ir bijusi vispār.

Ir jāatceras, ka visa sabiedrība netiks aptaujāta, tādēļ aptaujas datus “pārcelt” uz populāciju varam tikai ar noteiktu ticamības procentu, kas noteikti būs mazāks par 100. Negarlaikošu lasītāju ar statistikas metožu aprakstiem kaut vai tāpēc, ka pati no tā saprotu pārāk maz, tomēr viens ir skaidrs: ar mūsdienu statistikas metodēm varam izrēķināt taisnībai pietiekami tuvu rezultātu, teiksim, 95–98 procentu robežās. Lai arī šajā aptaujā izlase nav perfekti reprezentatīva, tomēr mēs varam pieņemt, ka tā pietiekami tuvu atspoguļo pieaugušo cilvēku populāciju Latvijā.

Kā mēs varam saprast aptaujas rezultātus? Viens no piedāvājumiem ir neiepriecinošs: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka nedzīvo demokrātiskā valstī. (Ja vien mēs vienojamies, ka taisnīga tiesa ir neatņemams demokrātiskas valsts elements). Otra interpretācija ir gluži vienkārši neskaidrāka: no šīs aptaujas mēs joprojām nevaram secināt, cik daudz un – it īpaši – cik lielā mērā tiesu procesi tautas acīs ir taisnīgi vai netaisnīgi. Mēs to nevaram izpētīt ar vienu jautājumu, bet mums vajadzētu konstatēt tendences un vismaz mēģināt prognozēt tālāku attīstību. Mazliet paspēlējoties un pārfrāzējot, mēs, protams, varam teikt, ka katrs Latvijas iedzīvotājs katru otro tiesnesi uzskata par negodīgu.

Kāpēc par to ir jārunā? Manuprāt, vispirms tāda fenomena dēļ, ko sociālajā psiholoģijā dēvē par sociālo pierādījumu. Cilvēki par pareizu uzskata to, ko citi cilvēki uzskata par pareizu. Sadzīvē varam saukt to par grupas vai sabiedrības spiedienu, netiešu spiedienu. Un tā mēs varam “ripot no kalna” – ja puse iedzīvotāju pauž kādu viedokli, tas ir (iespējams) pietiekams iemesls tam, lai viņu viedoklim pievienotos vēl ievērojams cilvēku skaits. Ja pēc laika redzēsim aptauju, kurā par tiesu negodīgumu balsos 80 procenti iedzīvotāju, es ticētu, ka vēl pēc laika tie būs 90 procenti. Kādi 10 procenti, protams, paliks mūžīgā mazākumā. Protams, šīs prognozes pagaidām pastāv tikai fantāzijā, un vislabāk būtu, ja tās tur arī paliktu.

Ar to saistīta vēl viena diezgan traka hipotēze, ka cilvēki ir devuši tā saukto sociāli vēlamo atbildi. Jā, jā, mūsu sabiedrībā jau ir pieņemts, ka tiesas ir neuzticamas, tādēļ paust no vairākuma atšķirīgu viedokli gluži vienkārši ir kauns. Protams, mēs nevaram teikt, ka neuzticēšanās tiesām ir gluži sociāli vēlama, bet brīdī, kad cilvēkam ir jāizvēlas starp divām atbildēm, viņš drīzāk izvēlēsies “ne” – nav godīgas, nav taisnīgas, nav uzticamas tās mūsu tiesas. Kādēļ tā? Tādēļ, ka, pat mazliet sekojot līdzi ziņām un paturot atmiņā korupcijas un dīvaino spriedumu gadījumus, ir skaidrs, ka perfekciju tiesu jomā vēl neesam sasnieguši. Tiesu atzīšana par godīgām un taisnīgām būtu vienlaikus atzīšanās savā naivumā.

Tātad, pirmkārt, ja vien mēs gribam pietuvoties taisnībai, mums būtu cilvēkiem jāpiedāvā niansētāki atbilžu varianti, ļaujot izvēlēties, cik lielā mērā aptaujātie piekrīt vai nepiekrīt apgalvojumiem par tiesu darbu.

Mums jāņem vērā, ka nezinām, kāpēc aptaujas dalībnieki ir devuši tādas atbildes, kādas esam saņēmuši. Ja mēs to vēlētos noskaidrot, būtu jāatceras, ka savas nostājas argumentēšana, īpaši, ja argumenti ir īsi, vienkārši un nelielā skaitā, pārliecību pastiprina. Tomēr iespēja uzzināt tautas pārliecību iemeslus ir vilinoša. Tas arī būtu dialoga sākums. Ceru, ka lasītāji piekritīs manai pārliecībai par to, ka dialogs ir viena no veiksmīgākajām komunikācijas formām. Vai šobrīd sabiedrībai ārpus tiesas zāles ir iespēja sarunāties ar tiesu? Es nezinu.

Turpinot par pārliecību pamatošanu: man šķiet, ka vismaz daļa pārliecības būtu balstīta atsevišķos dzīvē vai medijos pamanītos gadījumos. Mēs veidojam heiristikas – mūsu prātam ātri pieejamas, bieži noderīgas, dažreiz pareizas un bieži vien arī nepareizas domu piegrieztnes –, balstoties uz iekšējo intuitīvo statistiku, kura veidota no pārāk maza datu kopuma. Un kļūdāmies.1 Gluži tāpat kā hrestomātiskajā piemērā par vienu lidmašīnas avāriju, ko nedēļām ilgi atspoguļoja prese, un tūkstošiem lidojumu, kas beidzās veiksmīgi un laimīgi, bet par kuriem neviens nav taisījis intervijas un reportāžas. Šis piemērs mūs mudina lidojumus uztvert kā bīstamu pārvietošanās veidu. Bet daži nesaprotami, vāji pamatoti, samudžināti vai gluži vienkārši slikti izstrādāti spriedumi mūs mudina neuzticēties tiesām. Varbūt mēs vienkārši pārāk maz runājam par tiesu sistēmas veiksmēm?

Viens no, manuprāt, būtiskiem faktoriem ir arī tas, cik maz mēs publiskajā telpā runājam par to, ka tiesas procesa veidotājs nav tiesnesis vien. Nezinu, vai matemātiski ir iespējams aprēķināt lietas dalībnieku ietekmi, taču esmu pārliecināta, ka tā ir liela gan pašā tiesas procesā, gan tiesas tēla veidošanā. Savukārt likumdevējs veido tiesu darba bāzi, likumus, tādēļ tēlaini varam teikt, ka tiesas process visplašākajā nozīmē sākas jau tajā brīdī, kad mēs nākam pie vēlēšanu urnām. Mēs izvēlamies tos cilvēkus, pēc kuru pieņemtajiem lēmumiem tiesām būs jāstrādā.

Visbeidzot, sabiedrības komunikācija ar tiesām bieži vien notiek ar starpnieka – ceturtās varas – palīdzību. Tātad te vietā ir analīze par to, vai, ko un kā stāsta viena puse, vai, ko un kā otra puse sadzird un saprot. Tiesu vara ir izrādījusi labo gribu, parādot, ka komunikācija tai ir svarīga un attīstāma joma.2 Te vietā ir jautājums, vai komunikācija būtu jāuztver kā svarīgākais uzticēšanās garants, īpaši, ja mums ir darīšana nevis ar pārliecību veidošanu, bet ar pārliecību pārveidošanu. Tomēr šis jautājums ir pārāk apjomīgs šai mazajai esejai. Baidos, ka zinātne vēl nav smalki izpētījusi pārliecību veidošanās procesu, bet varbūt paši neesam smalki izpētījuši zinātnes atklājumus. Katrā ziņā te vēl ir pietiekami daudz iespēju pētījumiem un diskusijām.

Turklāt atcerēsimies, ka šī aptauja noskaidro nevis tiesu godīgumu, bet viedokli par godīgumu. Katram no mums ir iespēja pašam izvēlēties, kurā viedokļa pusē nostājamies. Vēl jo vairāk: esam priviliģētā statusā, mēs, juristi, varam savu viedokli pamatot vismaz ar savu personīgo pieredzi, lai arī mūsu rīcībā esošo datu apmērs nebūs pietiekams, lai veidotu statistikā pamatotus secinājumus. Toties mums ir daudzām citām profesijām daudz grūtāk pieejama privilēģija savu viedokli paust citiem – vispirms jau saviem kolēģiem, izmantojot profesionālo periodiku. Visbeidzot, daudziem no mums ir iespēja veltīt savu ikdienas darbu tam, lai tiesu darba nepilnības mazinātos, bet kvalitāte augtu.

1 Vairāk par šo tēmu pieejams: Kānemans D. Domā ātri, domā lēnām. Rīga: Jumava, 2012.

2 Skat.: Tiesu komunikācijas stratēģija un Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas. Pieejamas: http://at.gov.lv/lv/tp/apstiprinatie-dokumenti/ [skatīts 16.02.2017.].

8
3
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DP
19. Marts 2017 / 21:39
0
ATBILDĒT
Brīdinājums!!!
Priekšvēlēšanu laikā atkal ir sarosījušies dažādi šaubīgi Latvijai naidīgi elementi!
Piemēram, populists un komunisma aizstāvis-Klementijs Rancāns maldina tautu un aicina uz masu nekārtībām valstī it kā aizstāvot dzīvokļu īpašnieku intereses!
Tēlo tautas aizstāvi, bet patiesība dara pretējo!
Viņa vainas pastiprinošs apstāklis ir tas, ka viņš ir bijušais IeM operatīvais darbinieks, bijušais Rīgas tiesas apgabala prokurors, AP deputātu konsultants!!!
Patiesībā viņa idejas un raksti ir ar KOMUNISMA piesitienu, kurus karsti atbalsta ļoti destruktīva organizācija Eiropas Savienības pretinieki- Eiroskeptiķu rīcības partija!!!
K.Rancāna vārdi- Vai nebūtu laiks lietas saukt īstajos vārdos un nemaskēties aiz mistiskiem nosaukumiem, jo nav tāda “komunistiskā genocīda”.
Šis pensionētais populists-komunisma atbalstītājs un tautas naidotājs vienreiz ir jānoliek pie vietas!
Ar saviem melīgajiem rakstiem viņš izplata klajus melus un grib sanaidot atsevišķas cilvēku grupas!
Kur tādi pretīgi Latvijas nīdēji rodas???
Te ir darbs DP!!!
Max Headroom
1. Marts 2017 / 15:27
4
ATBILDĒT
Grūti prasīt no sabiedrības uzticēšanos tiesām, ja pati tiesu iekārta nevēlas panākt pretī sabiedrībai. Kaut vai to pašu nolēmumu pieejamības ziņā. Brīžiem no malas šķiet - tiesas joprojām negrib, lai to darbs tiktu vētīts un pētīts, tādēļ nozare pilda tikai absolūto minimumu un nekādi necenšas atvieglot žurnālistu, pētnieku un citu sabiedrības locekļu piekļuvi nolēmumiem.

Nezinu jaunākos datus, bet vismaz iepriekšējos gados pārliecinoši lielāko iedzīvotāju uzticību baudīja Satversmes tiesa. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka sava loma tur ir arī tam, ka Satversmes tiesas process vienmēr ir visatklātākais Latvijā. ST spriedumi ir visiem pieejami uzreiz pēc pasludināšanas, turpretī gandrīz katrā vispārējās jurisdikcijas tiesu lietā mediji ir spiesti ziņot, ka pilns spriedums - tātad arī pamatojums - būs pieejams tikai pēc vairākām nedēļām (kad ziņa jau, iespējams, zaudējusi aktualitāti), bet pārsūdzības gadījumā sabiedrība ar to nevar iepazīties vispār, jo tas vēl nav stājies spēkā. ST spriedumu pieejamība arī netiek nevajadzīgi tehniski kavēta personas datu aizsardzības prasību dēļ - līdzīgi kā ECT u.tml. institūcijās, ST spriedumi tiek anonimizēti ārkārtīgi reti un vienīgi īpašos gadījumos.
Jurčiks > Max Headroom
3. Marts 2017 / 15:17
2
ATBILDĒT
Vēl viens, kurš "kņigu ņe čital, no mņeņije iemejet"...

Visi atklātos tiesu procesos taisītie tiesu nolēmumi ir publiski pieejami. VISI! Vienīgi slēgtās sēdēs skatītie nav, kuri satur adopcijas noslēpumu, valsts noslēpumu u.tml.

Ja negrib kustēties, bet grib tikai gaudot, tad, protams, viss dzīvē ir un būs slikti...
Kristaps Kretainis > Jurčiks
7. Marts 2017 / 10:28
0
ATBILDĒT
Arī meklējot tiesu nolēmumus, kuriem ir 100% droši zināms to pieņemšanas datums un lietas numurs, ne vienmēr var atrast meklēto.
Max Headroom > Jurčiks
3. Marts 2017 / 17:31
1
ATBILDĒT
Okei, kustētāj, tad man viena (konkrētajā gadījumā, bet ne vienmēr) hipotētiska situācija. No rīta skatos TV ziņās divus juridiskus sižetus par vakar notikušo. Pirmais - par to, ka Satversmes tiesa atzinusi kādu likumu par neatbilstošu Satversmei. Uzreiz pēc tam otrs sižets - ar saīsināto spriedumu pasludināts, ka kādas pašvaldības amatpersona attaisnota lietā par kukuļņemšanu. Par Satversmes tiesu viss skaidrs - kā tieku pie datora, atveru ST mājaslapu, Latvijas Vēstnesi (ja zinu, kas tas ir) un lasu. Cik un ko no izlasītā saprotu - mana darīšana. Tagad, kustētāj, paskaidro man, vai, kad, kur un kā es varēšu, pieliekot SAPRĀTĪGAS pūles, iepazīties ar vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma motivāciju, kuru uzskatu par skandalozu, jo no paziņām regulāri esmu dzirdējis, ka konkrētā amatpersona regulāri cilvēkiem dod mājienus par "lietu kārtošanu" un lielās ar pazīšanos tiesu aprindās.
Jurčiks > Max Headroom
3. Marts 2017 / 22:01
1
ATBILDĒT
https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi - tur var meklēt pēc datuma, tiesas utt. Tātad, ja tu vakar dzirdi pa TV par konkrētu pašvaldības amatpersonu, tev ir 2 meklēšanas parametri - datums un tiesa. Tikko pārbaudīju, atrod normāli.

Protams, visvieglāk būtu atrast pēc uzvārdiem/nosaukumiem, bet par šo pretenzijas, lūdzu, Valsts datu inspekcijai, kuras birokrāti savā īsti latviskajā vagaru pārcentībā ir panākuši visu tiesu nolēmumu anonimizēšanu. Pat ECT un EST anonimizē tikai atsevišķus nolēmumus, bet mūsu unikālajā valstī - visus...
Jurčiks > Jurčiks
4. Marts 2017 / 09:33
1
ATBILDĒT
Turklāt "tiesas.lv", šķiet, uztur ne jau tiesas, bet gan Tiesu administrācija, kura aplamas pieejas dēļ ir Tieslietu ministrijas struktūrā. Tā ka tiesas te nav ko vainot. Par meklētāja neērtumu, lūdzu, visus jautājumus Tieslietu ministrijai...
Līna
28. Februāris 2017 / 14:03
0
ATBILDĒT
Govij: diemžēl tik vienkārši mēs nevaram skatīties uz socioloģiskām aptaujām, to secinājumu būtība slēpjas datu matemātiskajā apstrādē, kas ļauj izdarīt pietiekami ticamus secinājumus par sabiedrību. Ja pieņem Jūsu skaidrojumu, ir jāsecina, ka vismaz katrs otrais pieaugušais Latvijā ir negodīgs. Ja tā ir patiesība, tad ļoti bēdīga.
Jurčiks > Līna
3. Marts 2017 / 15:19
1
ATBILDĒT
Es domāju, ka negodīgi (vismaz sadzīves melu līmenī) ir vismaz 2 no 3...
govs
27. Februāris 2017 / 22:12
1
ATBILDĒT
Domāju, ka aptauja atspoguļo aptaujāto godīgumu un puse no viņiem netic, ka citi var būt godīgi, jo paši tādi nav (nebūtu).
Autore
22. Februāris 2017 / 18:05
0
ATBILDĒT
Ikvienam lasītājam novēlēšu, lai nenotiek tā, kā nupat ar mani: ka kļūdas (par laimi, ne faktoloģiskās) pamana tikai tad, kad teksts ir nopublicēts. Sekas, kas izpaužas kā kauns, jāuztver kā pelnītas.
Par nelaimi, dzīve mēdz piegādāt notikumus, kas ir daudz nepatīkamāki par drukas kļūdām. Par laimi, tie visi pēc laika kļūst par pagātni.
jaunākās esejas
Rihards Plotka, Armands Smans
Eseja
Tiesības tikt aizmirstam un fiziskās personas anonimitāte internetā: piemērošanas praktiskā puse
Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem. (Lk.12:3) Mūsdienās pasaule atrodas nepārtrauktās digitālās evolūcijas posmā. Informācijas ...
1 komentāri
Ilvija Brence
Eseja
Kā uzvārda maiņa var ietekmēt savas pašvaldības likteni?
Kad kāda sašutusi paziņa man stāstīja par to, ka viņai nav izdevies piedalīties pašvaldību vēlēšanās, atcerējos par vēlēšanu komisijas darbinieku kļūdām, pieturot lineālu iepretim citai personai ...
2 komentāri
Ilvija Brence
Eseja
Personas datu apstrāde, no kuras mēs neviens neesam pasargāti jeb patiess atgadījums iz dzīves. Tiesvedības
Turpinot aizsākto tēmu par personas datu apstrādi, kas pilnībā izmainīja Annas dzīvi, par ko jau domnīcā rakstīju, pieņemu, ka lasītājs ar to ir iepazinies. Tālāk aprakstītais būs ieskats vairākās tiesvedībās, būtisku vietu ...
3 komentāri
Ilvija Brence
Eseja
Pierādījums kā mākslas darbs
Mākslas darbus esot jāaplūko no attāluma, lai labāk būtu redzama kopaina. Soli pa solim pietuvojoties darbam, iespējams saskatīt katru niansi, katru detaļu. Mākslas darbi ir īpaši ar savu spēku un uzdevumu, dažkārt tie izskatās ...
1 komentāri
Ilvija Brence
Eseja
Par personas datu apstrādi, no kuras mēs neviens neesam pasargāti, jeb patiess atgadījums iz dzīves
Tikai nepilnus trīs mēnešus pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, spēkā stājās valsts vārdā rakstītais Vidzemes apgabaltiesas 2016. gada 18. oktobra spriedums. Spriedumā tiesneši ...
AUTORU KATALOGS