Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22. maijā noraidīja politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārdalīti mandāti starp 12. Saeimas vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Augstākā tiesa norāda, ka izskatāmajā lietā nav pārsūdzēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, bet gan lēmums, kas pieņemts Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā paredzētajā kārtībā. No valodnieciskā viedokļa Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pants skaidri noteic, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāvērtē tikai ar notiesājošiem spriedumiem krimināllietās konstatēto vēlēšanu tiesību pārkāpumu ietekme uz mandātu sadalījumu. Šajā gadījumā nav paredzēts veikt pārbaudi par vēlēšanu norises tiesiskumu kopumā.
Demokrātiskas valsts un tiesiskas valsts principi prasa valstij nodrošināt plašu un pilnīgu vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi uzreiz pēc vēlēšanām. Šāds mehānisms Latvijā ir izveidots, paredzot tiesas kontroli pār Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Taču iepriekš minētie principi neprasa, lai pēc tam, kad ir spēkā stājies tiesas spriedums par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un šis komisijas lēmums ir kļuvis neapstrīdams, skartajām personām būtu iespēja atkārtoti iniciēt vēlēšanu norises tiesiskuma pilnu pārbaudi.
Tieši otrādi, no starptautiskajiem standartiem vēlēšanu jomā izriet, ka sūdzības par vēlēšanu norises tiesiskumu tiesā ir iesniedzamas un šādas lietas tiesā ir izskatāmas īsos termiņos, lai izvairītos no ilgstošas neskaidrības par vēlēšanu iznākumu. Šāda ilgstoša neskaidrība apdraud demokrātijas funkcionēšanu. Līdz ar to starptautiskajos standartos arī nav norādīts, ka valstīm būtu jānodrošina atkārtota un vairākkārtēja vēlēšanu norises tiesiskuma izvērtēšana.
Iespēja atkārtoti un vairākkārt izvērtēt vienu konkrētu vēlēšanu norises tiesiskumu varētu novest pie tā, ka faktiski nepārtraukti pastāvētu šaubas par vēlēšanu iznākumu. Tāpat tas varētu nozīmēt, ka vēlēšanu rezultāti varētu tikt anulēti īsi pirms nākamajām vēlēšanām. Tas veicinātu politisko nestabilitāti un apdraudētu normālu valsts funkcionēšanu.
Ņemot vērā minēto, Augstākā tiesa secina, ka galvenais valsts uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu mehānismu vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudei uzreiz pēc vēlēšanām. Savukārt vēlēšanu rezultātu jebkāda koriģēšana citos gadījumos ir uzskatāma par izņēmumu no principa, ka vēlēšanu norises tiesiskums ir pārbaudāms uzreiz pēc vēlēšanām. Līdz ar to arī Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā ietvertais regulējums ir vērtējams kā izņēmums no vispārējā principa, un tāpēc šī norma ir interpretējama šauri.
Augstākā tiesa norāda – nav apšaubāms tas, ka vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums un, piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Tomēr ir jāatceras, ka Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā ietvertais regulējums nav vienīgais mehānisms šādu pārkāpumu izvērtēšanai. Kā jau tika norādīts, šie pārkāpumi primāri ir jāvērtē, veicot vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi uzreiz pēc vēlēšanām. Papildus Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmā daļa paredz, ka deputāts, kas tiktu notiesāts par vēlēšanu tiesību pārkāpumu, tiktu izslēgts no Saeimas sastāva. Tāpat modernā demokrātiskā un tiesiskā valstī būtu jāpastāv arī politiskajai un ētiskajai atbildībai par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Vēlētājiem drīzumā – nākamajās Saeimas vēlēšanās - būs iespēja dot savu vērtējumu gan pieļautajiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, gan konkrētās politiskās partijas reakcijai uz šiem pārkāpumiem. Tāpat arī būtu sagaidāms, ka konkrētais Saeimas deputāts, kura ievēlēšanu ir sekmējušas uzpirktas balsis, izvērtētu to, vai viņam šī iemesla dēļ nebūtu jānoliek deputāta mandāts neatkarīgi no tā, vai viņš pats ir vainojams pie notikušajiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Tomēr politiskā un ētiskā atbildība nav juridiskās atbildības veidi, līdz ar to tiesa nevar uzlikt nevienam pienākumu uzņemties šādu atbildību. Tas, vai šāda atbildība īstenosies, ir atkarīgs gan no konkrēto cilvēku, gan arī visas sabiedrības izpratnes par demokrātiskas sabiedrības vērtībām un godaprāta.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:
Centrālā vēlēšanu komisija, saņēmusi notiesājošus spriedumus krimināllietās par 12. Saeimas vēlēšanās pieļautajiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem (balsu pirkšana) un izvērtējusi to ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, pamatojoties uz Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 panta pirmo daļu, 2017. gada 21. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 11, ar kuru nolēma nepārdalīt mandātus starp 12. Saeimas vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā.
Politiskā partija „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” iesniedza Augstākajā tiesā pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2017. gada 21. aprīļa lēmumu, lūdzot anulēt par partijas „Vienotība” un tās deputāta kandidātu Dzintaru Zaķi nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabala 319., 733., 751., 755. un 759. vēlēšanu iecirknī un uzlikt par pienākumu Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties pārskatīt partijas „Vienotība” rezultātus 12. Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabala 319., 733., 751., 755. un 759. vēlēšanu iecirknī un atzīt, ka par deputāta kandidātu Dzintaru Zaķi deputātu kandidātu sarakstā nodotās vēlētāju balsis – par partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes – nav izmantojamas mandātu sadalē.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kā pirmās instances tiesa lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 19. maijā. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un noteica, ka saīsinātais spriedums lietā būs pieejams pirmdien, 22. maijā, savukārt motivēts tiesas spriedums tiks sastādīts un būs pieejams 12. jūnijā.