Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 26. septembrī, kopsēdē ar Nacionālās drošības komisiju pauda atbalstu grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018. gada 1. jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.
Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas kategorijas varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmumu pārsūdzēt nevarēs. Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Likumprojekts arī paredz noteikt sīkāku kārtību, kā notiek personas uzklausīšana drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.
Tāpat plānots, ka persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.
Likuma grozījumi paredz, ka valdībai būs jānosaka personas pārbaudes termiņš. Savukārt personas pārbaudes procesu pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru turpmāk noteiks Valsts drošības iestāžu padome.
Tāpat likumprojekts paredz saglabāt, bet precizēt gadījumus, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.
Saskaņā ar likumu valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta valdības apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu” trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.
