ZIŅAS

12. Oktobris 2017 / 12:26

Izstrādāts atsevišķs regulējums, kas aizsargās personas pamattiesības uz privāto dzīvi

Ceturtdien, 12. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts likumprojekts “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likumprojekts”, kas izstrādāts ar mērķi aizsargāt fizisko personu pamattiesības uz personas datu aizsardzību.

2016. gada 27. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Policijas direktīva), kas paredz pienākumu dalībvalstīm līdz 2018. gada 6. maijam pieņemt un publicēt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Minētos noteikumus plānots piemērot no 2018. gada 6. maija.

Šobrīd personas datu aizsardzību regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums (turpmāk – Datu likums) un tas vienlīdz attiecināms gan uz privātpersonu, gan valsts pārvaldes iestāžu veikto personas datu apstrādi, neatkarīgi no funkcijām, kuru ietvaros šī personas datu apstrāde tiek veikta. Šādā pieejā konstatētas nepilnības, kas var veicināt tiesiska regulējuma sadrumstalotību un dažādas atkāpes no normas, tāpēc likumprojekta mērķis ir saglabāti Datu likumā ietvertie datu apstrādes pamatprincipi, vienlaikus pielāgojot regulējumu specifiskajai jomai, kuru likumprojekts regulē.

Likumprojekta mērķis ir aizsargāt personas pamattiesības uz privāto dzīvi, tostarp, personas datu aizsardzību, gadījumos, kad personas datu apstrādi veic kompetentās iestādes ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, lai izpildītu sodus, kā arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai un nacionālajai drošībai. Minētais mērķis sevī ietver arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Likumprojekts attieksies uz tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic datu apstrādi ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, lai izpildītu sodus, kā arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai un nacionālajai drošībai.

Personas datu apstrādes principi ir saglabāti līdzīgi kā šobrīd spēkā esošajā Datu likumā. Atšķirībā no Datu likuma tiek paredzēts pienākums pēc iespējas nošķirt dažādas personas datu kategorijas, jo šo datu apstrādei var būt atšķirīgi nolūki un līdz ar to arī atšķirīga glabāšanas nepieciešamība. Piemēram, datus par notiesāto var būt nepieciešams glabāt ilgāk, nekā datus par aizdomās turēto vai liecinieku.

Likumprojekts attiecas tikai uz automatizētu apstrādi, ja tā ir strukturēta vai ir iespējams identificēt konkrētu personu, un manuālu apstrādi, ja personas dati tiek sakārtoti kartotēkā. Proti, likumprojektā ietvertais regulējums neattiecas uz gadījumiem, kad personas dati ir ietverti kāda dokumenta tekstā, taču tos nav iespējams atlasīt, izmantojot kādu identifikatoru.

Personas datu uzraudzību kā līdz šim veiks Datu valsts inspekcija. Vienlaikus Datu valsts inspekcijai nebūs tiesību uzraudzīt tiesas veikto datu apstrādi, ja šī datu apstrāde ietilpst tiesas spriešanas funkcijās, kā arī personas datu apstrādi, kas veikta operatīvās izziņas pasākumu ietvaros.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties ŠEIT.

0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākās ziņas
20. Oktobris / 17:17
Stājas spēkā spriedums lietā par ugunsgrēku Mirdzas Ķempes ielā
20. Oktobris / 15:19
Augstākās tiesas priekšsēdētājs piedalās konferencē Tallinā
20. Oktobris / 15:15
I.Lībiņa-Egnere: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks
20. Oktobris / 11:52
Valsts valodas centram 25 gadi
20. Oktobris / 11:46
Ierosināta lieta par Saeimas vēlēšanu likuma normu, kas liedz Saeimā ievēlēt personas, kuras pēc 1991. gada darbojušās noteiktās organizācijās
AUTORU KATALOGS