Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, lai paternitātes pabalsta aprēķinā tiktu ņemti vērā ienākumi par darbu arī otrā no pieteicēja darbavietām. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Augstākā tiesa spriedumā norāda – tas, ka ienākumu zaudējums paternitātes atvaļinājuma izmantošanas dēļ pie otra darba devēja noticis vēlākā periodā, nevis vienlaikus ar ienākumu zaudējumu pie pirmā darba devēja, nevar būt pamats, lai, aprēķinot pieteicēja vidējo iemaksu algu, netiktu ņemta vērā pieteicēja iemaksu alga pie otrā darba devēja. Augstākā tiesa nerod tam pamatu tiesību normās. Turklāt tas neatbilstu paternitātes pabalsta mērķim segt apdrošinātās personas darba ienākumu zudumu paternitātes atvaļinājuma izmantošanas gadījumā.
Konkrētajā gadījumā pieteicējs tiesiski ir izmantojis paternitātes atvaļinājumu pie abiem darba devējiem. Abi darba devēji, kā to paredz iepriekš minētās tiesību normas, ir snieguši apliecinājumu par to, ka pieteicējs desmit kalendāra dienas nav ieradies darbā sakarā ar paternitātes atvaļinājuma izmantošanu. Turklāt pie abiem darba devējiem minētais atvaļinājums izmantots likumā noteikto divu mēnešu laikā no bērna dzimšanas. Tātad pieteicējam paternitātes atvaļinājuma izmantošanas dēļ ir zuduši darba ienākumi gan pie viena, gan pie otra darba devēja.
Sociālās apdrošināšanas mērķis ir apdrošināt personu risku zaudēt darba ienākumus arī sakarā ar bērna kopšanu (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. pants un likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1. panta 1. punkts). Paternitātes atvaļinājuma izmantošanas gadījumā bērna tēvs zaudē darba ienākumus, tātad tas ir apdrošināšanas gadījums un bērna tēvam kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz paternitātes pabalstu, kura mērķis ir atlīdzināt zaudētos darba ienākumus šādos gadījumos.
Gan likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.2pants, gan Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 270 ,,Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” 7.1.1. apakšpunkts kā vienu no paternitātes pabalsta piešķiršanas pamatiem norāda darba devēja apstiprinājumu par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā, proti, neierašanos darbā, sakarā ar bērna piedzimšanu.
Noteikumu Nr. 270 7.1.1. apakšpunkts paredz, ka, lai aprēķinātu darba ņēmēja vidējo iemaksu algu, iemaksu algā ieskaita visu apdrošināšanas iemaksu algu, kuru darba ņēmējs likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā noteiktajā periodā guvis kā darba ņēmējs pie darba devēja, ja ir saņemts darba devēja rakstisks apliecinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darbnespējas periodā. Šāds apliecinājums apstiprina, ka bērna tēvs atvaļinājuma izmantošanas dēļ ir zaudējis darba ienākumus.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējam, kurš vienlaicīgi nodarbināts pie diviem darba devējiem, piešķīra paternitātes pabalstu par desmit kalendāra dienām, kuru laikā viņš izmantoja paternitātes atvaļinājumu pie viena darba devēja. Pieteicēja vidējās iemaksu algas, kas tiek izmantota pabalsta apmēra noteikšanai, aprēķinā aģentūra neiekļāva pieteicēja iemaksu algu, ko viņš bija guvis pie otra darba devēja, jo pie šī otra darba devēja pieteicējs paternitātes atvaļinājumu neizmantoja vienlaicīgi ar paternitātes atvaļinājumu, ko bija piešķīris pirmais darba devējs.
Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, norādot arī to, ka paternitātes atvaļinājumu pie otrā darba devēja izmantojis vēlāk.
Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, cita starpā atzīstot, ka, tā kā otrais darba devējs nav piešķīris paternitātes atvaļinājumu un nav apstiprinājis pieteicēja neierašanos darbā tajā laikā, kad pieteicējs izmantoja paternitātes atvaļinājumu pie pirmā darba devēja, tad nav secināms, ka pieteicējs pie otrā darba devēja būtu zaudējis algotā darba ienākumus.
