Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, uzliekot pienākumu pieteicējai maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, atcelts. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotiem apgabaltiesas spriedumā izdarītos secinājumus par būtiskiem trūkumiem Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā administratīvajā aktā.
Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par preču muitas vērtības noteikšanas metodi, savā spriedumā (lieta C-46/16) secinājusi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas Muitas kodeksa 29. un 30. pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31. pantā paredzētās metodes piemērošanu.
Augstākās tiesas ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatojumam bija būtiski trūkumi, ko nebija iespējams un pieļaujams labot tiesas procesa laikā. Pieteicējai nebija dota pienācīga iespēja nedz pašai pārbaudīt un iesniegt informāciju, kas dotu iespēju piemērot citas preču muitas vērtības noteikšanas metodes, nedz pārbaudīt un izteikt iebildumus pret muitas iestādes izvēlēto metodi un aprēķinu. Tostarp pieteicējai nebija iespējams salīdzināt, kādu tieši preču (cik salīdzināmu preču) muitas vērtība tika izmantota aprēķinā. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Pieteicēja SIA „LS Customs Services” muitas kontroles punktā „Rīgas brīvostas MKP” noformēja muitas tranzīta deklarāciju preču – bērnu divriteņi un to daļas – tranzītam no Ķīnas Tautas Republikas uz Krievijas Federāciju. Tranzīta procedūra netika pabeigta, jo saņēmēja muitas iestāde – Terehovas muitas kontroles punkts – nesaņēma pienākšanas paziņojumu termiņā, kurā preces tajā bija jāuzrāda.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nepabeigtās muitas procedūras – tranzīta pārbaudi un secināja, ka notikusi nelikumīga izvairīšanās pakļaut muitas kontrolei ar ievedmuitas nodokļiem apliekamās preces un tādējādi ir radies muitas parāds. Pārbaudes rezultātā dienests pieteicējai papildu samaksai budžetā noteica muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli. Lēmumā, papildus citiem apsvērumiem, norādīts, ka preču, kuras bija iecerēts pārdot Krievijas Federācijā, muitas vērtību nav iespējams noteikt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2913/92 29. panta nosacījumiem, kā arī dienesta rīcībā nav informācijas, lai izmantotu Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta „a”, „b”, „c” un „d” apakšpunktā norādītās vērtēšanas metodes.
Ar Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem pieteikums apmierināts un VID lēmums atcelts.