Saeima ceturtdien, 8. februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, precizējot informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos.
Grozījumi noteic, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo līdzšinējā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā.
Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai kontos.
Noteikts, ka pirmo reizi kredītiestādēm informācija VID būs jāiesniedz līdz šī gada 1. septembrim par klientiem, kuru kontu kopējā atlikuma summa šī gada 1. janvāra dienas sākumā ir 15 tūkstoši eiro un vairāk, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontu atlikuma kopsummu.
Ņemot vērā iespēju fiziskai personai vienā kredītiestādē atvērt vairākus kontus un veikt tajos darījumus, pārskaitot vienus un tos pašus naudas līdzekļus, precizēts, ka šīs summas neietvers klienta kontu kopējā apgrozījumā.
Grozījumi arī nosaka, ka kredītiestādēm VID būs jāinformē tikai par personu pieprasījuma noguldījuma kontiem un maksājumu kontiem. Šāds precizējums rosināts, jo līdz šim likums kredītiestādēm uzlika par pienākumu nodokļu administrāciju informēt par jebkuru kontu, kurā var veidoties apgrozījums, taču kredītiestāžu klientiem attiecībā uz atsevišķu kontu veidiem ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas darījumus.
Attiecībā uz VID sniedzamās informācijas apjomu, kredītiestādei ziņojumā nodokļu administrācijai nebūs jānorāda klientu kontu numuri, jo VID šī informācija ir pieejama Kontu reģistrā. Savukārt informācija par kontu atlikumiem un to apgrozījumu, ņemot vērā, ka darījumi var tikt veikti arī ārvalsts valūtā, būs sniedzama tikai eiro, darījumu summas no attiecīgās ārvalsts valūtas pārrēķinot uz eiro pēc Eiropas Centrālās bankas 31. decembrī publicētā eiro kursa.
Tāpat grozījumi noteic: klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa par iepriekšējo kalendāro gadu jāfiksē kalendārā gada pēdējās dienas beigās. Tas nepieciešams, jo personu naudas līdzekļu apmērs 31.decembra dienas sākumā un beigās var būtiski atšķirties.
Saeima arī noteica, ka Ministru kabinetam katru gadu laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam Saeimai jāsniedz ziņojums par jaunās kārtības praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātiem, īpaši izvērtējot, vai, sniedzot VID informāciju par fiziskās personas kontu apgrozījumu, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.
Likuma grozījumu izstrādātāji Finanšu ministrijā norāda, ka VID, lai identificētu tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algu un iespējamu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu VID rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju.