JAUNUMI

23. Maijs 2018 / 11:31

Ministriju grāmatvedības uzskaite – samērā laba, darījumu atbilstība plāniem, tiesību normām un labajai praksei – joprojām izaicinājums

Ministriju un centrālo valsts iestāžu grāmatvedības uzskaites kvalitāte, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījusies – Valsts kontrole nav konstatējusi ne būtiskus uzlabojumus, ne arī situācijas pasliktināšanos. Tomēr joprojām finanšu revīzijās tiek atklātas līdzīgas neatbilstības, piemēram, ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, izdevumu uzskaites un iepirkumu jomā, kā arī atlīdzības jautājumos.

Par 2017. gada pārskatu pareizību kopumā sniegti 26 atzinumi, no kuriem 23 ir bez iebildēm, bet trīs resoriem – Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai sniegti atzinumi ar iebildēm. 2017. gadā līdz 15 ir palielinājies centrālo iestāžu skaits, kurās nav konstatētas tādas gada pārskatu nepilnības, kas būtu iekļaujamas revīziju ziņojumos.

Nesakārtots atlīdzību un izdienas pensiju jautājums

Izlases veidā vērtējot atlīdzības jautājumus, Valsts kontrole konstatējusi atkārtotus Atlīdzības likuma pārkāpumus vairākos resoros. Lai arī veikta virkne pasākumu atlīdzības sistēmas pilnveidošanai valsts pārvaldē, tomēr Atlīdzības likuma mērķis panākt, ka darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, nav sasniegts.

Konstatēta virkne neatbilstību atlīdzības aprēķināšanā un gadījumi, kad rīcība ar finanšu līdzekļiem ir bijusi nelikumīga. Piemēram, iekšlietu nozarē nelikumīgi ir radīta iespēja  Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram vienlaikus saņemt gan amata atalgojumu, gan izdienas pensiju, tā septiņu gadu laikā izdienas pensijā izmaksājot vairāk nekā 170 tūkstošus eiro. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka izdienas pensiju politikas sākotnējais mērķis ir novecojis, jo persona uzreiz pēc izdienas pensijas piešķiršanas bez pārtraukuma turpina strādāt un tai nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties. Tādā veidā izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš profesijā nostrādāto laiku. Valsts kontrole par nepieciešamību izvērtēt valsts izdienas pensiju politiku ir vērsusies arī atbildīgajā Saeimas komisijā.

Pretlikumīgi un nelietderīgi naudas balvās izlietoti 1,4 miljoni eiro no tagad jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas budžeta. Savukārt vienā no Kultūras ministrijas padotības iestādēm – S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā Valsts kontroles revidenti konstatējuši, iespējams, fiktīvu nodarbinātību un risku, ka fiktīvi nodarbinātajam nelikumīgi aprēķināta atlīdzība gandrīz 13,5 tūkstošu eiro apmērā.

Arī citos resoros pieļautas neatbilstības prēmiju un piemaksu piešķiršanā, tās piešķirot bez normatīvajos aktos noteiktā pamatojuma.

Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites nepilnības

Veselības ministrija arvien nav atrisinājusi vēsturisko situāciju saistībā ar kapitālsabiedrībām turējumā nodoto nekustamo īpašumu atbilstošu uzskaiti. Arī normatīvajiem aktiem atbilstoša inventarizācija, kurā skaidrotas neatbilstības, nav veikta, tāpēc revidenti nevarēja gūt pārliecību par veselības nozares nekustamo īpašumu vērtību, nolietojumu, īpašumtiesībām un klasifikāciju. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites trūkumi konstatēti arī Latvijas Universitātē.

Nelietderīgi tēriņi iepirkumu jomā

Pirms Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas likvidācijas tā nelietderīgi izlietojusi vairāk nekā 200 tūkstošus eiro dažādiem reklāmas, sabiedrisko attiecību, juridiskajiem, IT un citiem pakalpojumiem, kas nebija nepieciešami, ņemot vērā Ministru kabineta pieņemto lēmumu par augstskolas likvidāciju.

Nepārdomāta valsts budžeta plānošana, iekšējās kontroles trūkumi un neefektīva rīcība

Papildus uzskaites pareizības pārbaudēm Valsts kontrole finanšu revīziju ietvaros veic arī būtisku darījumu atbilstības pārbaudes. Balstoties risku analīzē, šogad pārbaudīti 20 atbilstības jautājumi 14 resoros, kā arī viens kopējs atbilstības jautājums 11 resoros, kuriem piešķirts finansējums Latvijas valsts simtgades svinībām. Valsts kontrole vērtēja, vai 2017. gadā piešķirtais tiek izmantots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim. Par katru atbilstības jautājumu resoriem tiek sniegts atsevišķs atzinums.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, apkopojot atbilstības pārbaužu rezultātus, īpaši uzsver nepieciešamību kvalitatīvāk plānot valsts budžetu un novērst gadījumus, kad finansējums tiek pieprasīts vienam mērķim, bet izlietots citām vajadzībām: "Tendence, kad nauda tiek piešķirta neatliekamiem pasākumiem, piemēram, valsts robežas iekārtošanai, bet pēc tam pārdalīta citiem mērķiem, neliecina par kvalitatīvu budžeta plānošanu un pieļauj valsts budžeta līdzekļu izlietojumu tādiem pasākumiem, kam finansējums piešķirts mazākā apmērā vai arī, iespējams, vispār netiktu piešķirts. Tā ir slikta prakse, kam Valsts kontrole nevar piekrist."

Kopā par 2017. gada pārskatos vērtētajiem atbilstības jautājumiem Valsts kontroles sniegusi 22 atzinumus bez iebildēm un deviņus modificētus atzinumus, tai skaitā atteikumu sniegt atzinumu jautājumos, kur revidenti nevarēja iegūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību.

Revidenti nevarēja gūt pietiekamus pierādījumus un pārliecināties par darījumu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem divos jautājumos Zemkopības ministrijā par kopējo summu 16,8 miljonu eiro apmērā. Revidenti atteikušies sniegt atzinumu par lietavu izraisīto plūdu kompensāciju izmaksu un to administrēšanas izdevumu atbilstību normatīvo aktu prasībām gandrīz 15 miljonu eiro apmērā. Tāpat nebija iespējams sniegt atzinumu par Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža ekonomisko pamatojumu un atbilstību normatīvajiem aktiem.

Atzinumi ar iebildi par kopējo summu 63 miljoni eiro sniegti Iekšlietu ministrijai jautājumā par jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Izglītības un zinātnes ministrijai par citu prioritāro pasākumu finansējuma izlietojuma uzraudzību, Satiksmes ministrijai par elektromobilitātes infrastruktūras izveides un uzturēšanas finansējumu un Veselības ministrijai saistībā ar ierēdņu rotācijām.

Negatīvi atzinumi par kopējo finansējuma summu 11,1 miljons eiro sniegti Iekšlietu ministrijai par Eiropas Savienības ārējās robežas Latvijā demarkācijai, iekārtošanai un uzturēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, Labklājības ministrijai par jauno politikas iniciatīvu ietvaros pieprasītā papildu finansējuma pamatojumu un izlietojumu potenciālo adoptētāju apmācībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanu.

Latvijas valsts simtgades svinību tēriņi

Mūsu mērķis bija novērtēt, cik no 2017. gadam paredzētā kopējā finansējuma, t.i., 59,1 miljona eiro, faktiski ticis izlietots. Nevērtējām simtgades pasākumu lietderību vai kvalitāti, bet tikai finansējuma izlietojuma atbilstību mērķim. Līdzīgas pārbaudes turpināsim arī nākamo gadu finanšu revīzijās.

Izlases veidā pārbaudot izlietoto finansējumu, revidenti nav konstatējuši finansējuma piešķiršanas neatbilstošus izdevumus saistībā ar valsts simtgades svinībām. Tomēr Valsts kontrole vērsīs Ministru kabineta uzmanību uz dažām sistēmiskām nepilnībām valsts simtgades pasākumu finansēšanas uzraudzībā. Aprēķinus par Latvijas valsts simtgades pasākumu finansējumu nav iespējams veikt pilnīgi, jo Ministru kabinets paredz Kultūras ministrijai apkopot informāciju tikai par līdzekļiem no budžeta programmas “Latvijas Valsts simtgades programma”, t.i., 32,2 miljoniem eiro, bet par pārējiem 26,9 miljoniem eiro, ko iestādes paredzējušas tērēt pašas no saviem līdzekļiem (pašfinansējuma daļa), atskaites prasītas netiek. Līdz ar to Kultūras ministrijas rīcībā nav un, ja nekas nemainīsies, arī nebūs pilnīgas un pietiekamas informācijas par visiem no valsts budžeta līdzekļiem finansētajiem īstenojamajiem simtgades pasākumiem. 2016. gadā Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka Latvijas valsts simtgades pasākumi izmaksās 59,1 milj. eiro, bet nedz Ministru kabinets pats, nedz sabiedrība par faktisko šīs summas izlietojumu nevarēs saņemt pilnīgu un patiesu informāciju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS