2018. gada 14. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-23-01 “Par Kriminālprocesa likuma 573. panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētās normas
Kriminālprocesa likuma 573. panta otrā daļa noteic, ka jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.
Kriminālprocesa likuma 573. panta trešā daļa noteic, ka lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 92. panta pirmais teikums: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Ērika Oša pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, izlemjot jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā apstrīdētajās normās noteiktajā kārtībā, personai netiek nodrošinātas no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības uz taisnīgu tiesu. Proti, tiesībām uz taisnīgu tiesu neatbilstot tas, ka lēmums par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā tiek pieņemts vienpersoniski, turklāt tajā neesot ietverti tiesas motīvi par to, kāpēc tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.
Satversmes tiesas secinājumi
Satversmes tiesa atzina, ka viens no principiem, kas garantē tiesas objektivitāti, ir koleģialitāte, un tas ietilpst Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā. Tādējādi, lai nodrošinātu objektivitātes principa ievērošanu kasācijas instances tiesā, kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā kriminālprocesā ir ievērojams koleģialitātes princips. [13.3., 13.6.]
Satversmes tiesa atzina arī to, ka demokrātiskas tiesiskas valsts principa ievērošana ir nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek darīti zināmi tiesas motīvi attiecībā uz tās kasācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Satversmes tiesa uzsver, ka tiesas motīviem, kas ietverti atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā, vajadzētu būt pietiekamiem, lai persona varētu saprast, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas nav ierosināta. Ievērojot kasācijas instances tiesas nozīmi kriminālprocesā demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī tiesību sistēmas vienotības, attīstības un personas pamattiesību nodrošināšanā, apstrīdētā norma nesniedz pietiekamas garantijas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai. [14.2.]
Satversmes tiesa norāda, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs pilnveidojis tiesisko regulējumu attiecībā uz kasācijas sūdzības pieņemšanu, personu tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un šā sprieduma atziņas. [15.]
Satversmes tiesa nosprieda:
1. atzīt Kriminālprocesa likuma 573. panta otro un trešo daļu, ciktāl tā paredz, ka jautājums par tiesvedības ierosināšanu kasācijas instances tiesā kriminālprocesā tiek izlemts vienpersoniski, nesniedzot tiesas motīvus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
2. Attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju atzīt Kriminālprocesa likuma 573. panta otro daļu un trešo daļu, ciktāl tā neparedz, ka lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādāmi tā motīvi, par spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas brīdī.
Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Satversmes tiesas likuma 33. panta pirmajā pantā noteiktajā termiņā.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.