Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu – turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā.
Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšana.
Nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšana būs jāveic tikai gadījumos, ja mantojuma masas sastāvā norādītās mantojuma atstājējam piederējušās nereģistrējamās kustamās mantas kopējā vērtība ir vienāda ar 15 000 eiro vai to pārsniedz. Tādā gadījumā zvērināta notāra, kurš ved mantojuma lietu, pienākums būs aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantojuma masas sastāvā norādītas nereģistrējamas kustamas mantas sarakstu.
Vienlaikus tiek ieviests būtisks jauninājums attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju darba organizēšanu - noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildei. Lai izlīdzinātu zvērinātu tiesu izpildītāju slodzi, turpmāk katru gadu, balstoties uz iepriekšējā gada statiskas datiem par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētajām lietām, noteiks ierobežojumu tādu izpildu lietu pieņemšanai izpildē, kuras atbilst diviem kritērijiem: piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likuma normām nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un piedzenamā summa ir vienāda vai pārsniedz 10 000 eiro.
Tas samazinās liela apmēra piedziņas izpildu lietu koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Vienlaikus plānotās izmaiņas nemaina zvērināta tiesu izpildītāja profesijas darbības pamatprincipus un nesamērīgi neierobežo piedzinēja tiesības izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju. Piedzinējam būs tiesības izpildu dokumentu, kas paredz veikt naudas līdzekļu piedziņu apmērā virs 10 000 eiro iesniegt piespiedu izpildei pēc saviem ieskatiem jebkuram citam attiecīgās apgabaltiesas darbībās teritorijā praktizējošam zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš likumā noteikto liela apmēra piedziņas lietu limitu vēl nebūs sasniedzis.
Likumprojektā ietverti arī citi grozījumi attiecībā uz lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņiem, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību.
Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Ar likumprojekta anotāciju iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.