Tiesībsargs: “Tieši šodien, 17. oktobrī, pasaulē atzīmē Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu. Tādēļ esmu sagatavojis pārskatu par visakūtākajiem problēmaspektiem, ar kuriem līdzšinējai valdībai un parlamentam nav pilnībā izdevies tikt galā. Esmu daudzkārt minējis, ka nabadzība ir mūsu vislielākā problēma un valsts pārāk gausi rīkojas situācijas uzlabošanā. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti un ministri kā īstena profesionāļu komanda strādās ar šiem jautājumiem jau no pirmās dienas.”
Aizvadītajā nedēļā tiesībsargs piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā informēja par paveikto 12. Saeimas sasaukuma laikā, galvenokārt vēršot uzmanību uz 2018. gada aktualitātēm. Atsaucoties uz komisijas sēdē izteikto aicinājumu sniegt redzējumu par 13. Saeimas darba un 2019. gada valsts budžeta prioritātēm cilvēktiesību jomā, tiesībsargs vērš uzmanību uz aspektiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā, kas līdz šim negatīvi ietekmējuši sabiedrības labklājību un palielinājuši sociālo plaisu.
Lai precīzāk iezīmētu problēmu, tiesībsargs norāda, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plāno atvēlēt vien 4% no IKP 2020. gadā. Veselības ministrija norāda, ka finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 % no IKP. Latvijā tas 2016. gadā bija 2,9% no IKP, turklāt tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks par finansējumu veselības aprūpei mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur tas sasniedz 6% no IKP. Šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu.
Kā vēl viens spilgts signāls tam, ka valsts nepilda Satversmē iezīmēto sociāli atbildīgas valsts apņemšanos, ir tas, ka gandrīz visi minimālie pensiju un pabalstu apmēri pamatā ir piesaistīti valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kurš nemainīgi jau kopš 2006. gada 1. janvāra ir 64,03 eiro.
“Manuprāt, ir svarīgi, lai valsts, plānojot ikgadējo budžetu, pievērstu uzmanību pasākumiem, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pamatvajadzības. Saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartu, un minētais ir noteikts arī nacionālajās tiesību normās, pamatvajadzības tiek definētas kā ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Valstij ir jāparūpējas par to iedzīvotāju vajadzībām, kuri paši par sevi parūpēties nevar, proti, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un nepilnām ģimenēm,” piebilst tiesībsargs.
Salīdzinot Eiropas Savienības valstu budžeta izdevumus, jāatzīmē divas galvenās jomas, kur Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem – veselības aprūpe un sociālā drošība. Šīs ir jomas, kas gadiem ir atstātas novārtā un netiek pienācīgi finansētas, lai gan visciešāk saistītas ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu.
Tiesībsarga sagatavotās vēstules Saeimai un Ministru prezidentam, kā arī materiālu, ar kuru tiesībsargs iepazīstināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju 9. oktobra sēdē, iespējams apskatīt pielikumā.
