Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 18. decembrī, vienbalsīgi lēma aicināt Saeimu turpināt strādāt ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un precizētu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.
Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un šāda kārtība plānota kā viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama saistību izpilde bezstrīdus gadījumā, anotācijā norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā.
Tāpat īres līgumu reģistrēšana plānota, lai nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu.
Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs slēdzami uz noteiktu laiku. Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai.
Izmaiņas regulējumā attieksies arī uz izīrētāja ģimenes locekļiem, un plānots, ka šīs personas neiegūs pastāvīgas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības. Līdz ar to ģimenes locekļi vairs nebūs solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi, izņemot tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu īrnieka nāves gadījumā.
Tāpat ar jauno regulējumu plānots risināt denacionalizēto māju īrniekiem aktuālos jautājumus, tostarp par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanu.
Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs komisijas sēdē šodien atzīmēja, ka līdz jaunā likuma pieņemšanai vēl būs jārisina virkne būtisku jautājumu, tostarp par pārejas regulējumu, jo ir svarīgi, cik lielā mērā plānotās izmaiņas skars līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības, kā arī par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto māju īrniekiem.
Tāpat deputāti šodien vienojās aicināt Saeimu turpināt darbu pie saistītiem grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un Dzīvokļa īpašuma likumā.
Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.