Par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību
Jānis Ancītis, Patentu valdes eksperts, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Oktobra sākumā Horvātijā notika reģionālais seminārs par ģeogrāfisko norāžu
aizsardzību, kuru rīkoja Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (
World Intellectual Property Organization
—
WIPO
) kopā ar Horvātijas Intelektuālā īpašuma valsts iestādi. Seminārs aptvēra
17 Viduseiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstis, un uz to bija
uzaicināti pārstāvji no rūpnieciskā īpašuma pārvaldes iestādēm (patentu
iestādēm) un no lauksaimniecības nozares ministrijām vai citām
institūcijām, kas kārto ģeogrāfisko norāžu aizsardzības jautājumus.
Seminārā bija pārstāvētas visas ES kandidātvalstis. Semināra profesionālais
līmenis bija augsts, jo lektori bija ievērojami
WIPO
speciālisti, Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un ES institūciju
darbinieki.
Kas tas ir — ģeogrāfiskā norāde?
Ko nozīmē "ģeogrāfisko norāžu aizsardzība", un kāpēc tieši pašlaik tā ir kļuvusi aktuāla? Lai par to diskutētu, vispirms jāvienojas, kas ir ģeogrāfiskās norādes. Mēģināsim noskaidrot, kas kopīgs šādiem apzīmējumiem: Ķemeru minerālūdens, Madeira, Stelpes sviests, "Bordeaux", Karlsbādes liķieris, "Pilsener", Rīgas šprotes, "Champagne", Boržomi, Latgales keramika, Bauskas alus, Rokforas siers, "Bohemian glass", Havannas cigāri. Pirmkārt, tie izraisa priekšstatu par noteiktas kvalitātes produktiem, precēm ar noteiktām īpašībām. Otrkārt, tiem vienlaikus lielākā vai mazākā mērā piemīt arī saistība ar noteiktu ģeogrāfisku vietu, pilsētu, reģionu vai valsti. Parasti (bet ne vienmēr) tā ir konkrēto preču izcelsmes vieta. Tāpēc šādus apzīmējumus sauc par ģeogrāfiskām norādēm, dažreiz arī par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai izcelsmes norādēm, izcelsmes vietu nosaukumiem vai tamlīdzīgi.
Vienkāršākās ģeogrāfiskās norādes vai izcelsmes apzīmējumi ir atrodami jebkuru preču marķējumā, piemēram, "Ražots Latvijā", "Made in EU". Bieži šādām norādēm attiecīgo preču tirgus vērtībā ir visai būtisks svars. Piemēram, Norvēģijas lasim ir laba cena, kaut gan grūti spriest, vai tas būtu daudz labāks, teiksim, par Latvijas vai Aļaskas lasi. Bet pats populārākais piemērs laikam ir "Champagne" — dzirkstošie vīni no Šampaņas reģiona, kuru cena var būt reizes desmit augstāka nekā dzirkstošiem vīniem ar citādiem apzīmējumiem. Ja runa ir par elektroniku, daudzi no mums meklēs tieši Japānas, nevis tās kaimiņvalstu ražojumus, kaut arī preču zīme, piemēram, "Sony", būtu labi zināma un tā pati par sevi jau garantē noteiktu kvalitāti. Izšķir tiešas ģeogrāfiskās norādes, kas parasti satur konkrētās vietas nosaukumu vai ir lingvistiski no tā atvasinātas, un netiešas ģeogrāfiskās norādes -— vietai raksturīgi simboli, zīmējumi (valsts karoga motīvs, raksturīgas ēkas attēls), specifisks iesaiņojuma veids u.tml. Attiecīgo preču paaugstinātās vērtības un labās slavas dēļ mēdz būt, ka ģeogrāfiskās norādes tiek viltotas vai lietotas patērētājus maldinošā veidā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes