Mežu izciršana — vai tikai noziegums pret dabu
Dipl.iur. Guntis Lauskis — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Nez vai kāds apšaubīs meža nozīmi planētas attīstības procesā.
Mežs ir pastāvējis jau no laika gala. Tajā notiekošo noslēpumaino dzīvības procesu dēļ tas bieži vien ir ticis apvīts ar leģendām, minēts pasakās un teikās. Turklāt nevienam nav pilnīgi skaidrs, kas mežā notiek brīžos, kad cilvēks, savācis savu medījumu vai salasītās ogas un sēnes, dodas prom, lai atgrieztos sev pierastajā miteklī. Šāds tēlains ievads, manuprāt, ir nepieciešams, lai atcerētos un varbūt arī precīzāk izprastu meža būtību — mežs ir daudz kas vairāk nekā koku kopums.
Jau 1997.gadā Latvijas juristu vidū izvērsās diskusija par koku nociršanas kvalifikāciju saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu. Tai "it kā" loģisku punktu pielika Augstākās tiesas Plēnuma lēmums "Par likumu piemērošanu krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu"1 un Krimināllikums (109.pants paredz atbildību par patvaļīgu sveša meža ciršanu). Šajā rakstā netiks aplūkota meža īpašnieka (tiesiskā valdītāja) atbildība par sava meža nociršanu, pārkāpjot likumu prasības, jo sava īpašuma apdraudējums nav krimināli sodāms. Atbilstoši iepriekš minētā Plēnuma lēmuma 10.punktam koku nelikumīga (patvaļīga) nociršana ir kvalificējama tikai kā ekoloģiskais noziegums (KK 161.pants). Arī prof. U.Krastiņš savās publikācijās gan "Latvijas Vēstnesī", gan mācību literatūrā vairākkārt norāda, ka patvaļīgu meža ciršanu nekādā gadījumā nedrīkst kvalificēt kā zādzības un ekoloģiskā nozieguma kopību. Šādam viedoklim pilnībā tomēr nevar piekrist, jo, iedziļinoties lietas būtībā, loģisks liekas arī gluži pretējs apgalvojums. Bez tam U.Krastiņa viedokļa pamatošanai lietotā argumentācija, manuprāt, burtiski mudina analizēt minēto jautājumu mazliet dziļāk.
Meža divējādā tiesiskā daba
Pirms pāriet pie konkrētās kvalifikācijas argumentācijas, nepieciešams pievērst uzmanību apstāklim, kas klusībā "vibrē" zem visu pārējo faktu analīzes, proti, meža divējādajai tiesiskajai dabai. No vienas puses, šo apgalvojumu var nosaukt par pārāk skaļu un lieku krimināltiesiskajā analīzē. Tomēr tas ietver sevī juridisku nozīmi un var palīdzēt turpmākajā kvalifikācijas procesā.
Palielinoties izpratnei par meža svarīgumu, pieaug tā nozīme sabiedrības eksistencē un attīstībā. Par tā saglabāšanu tiek runāts globālā mērogā un tiek pieliktas lielas pūles, lai tiesiskā ceļā apvienotu sadalītos spēkus meža aizsardzībai. Analizējot mežu, īpaši svarīgi ir izšķirt divus aspektus — publisko un privāto. Mežs ir dabas resursi, kam ir sabiedriska (publiska) nozīme. Tas ir iesaistīts visas pasaules bioloģiskās aprites ciklā, kurā iesaistīts ir arī cilvēks. Lai īpaši atbalstītu un izceltu šīs jomas publisko elementu, ar dažādiem normatīviem aktiem ir izdarīti ierobežojumi meža izmantošanas tiesībās (līdzīgi kā tas ir arī ar medībām un makšķerēšanu).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes