ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Prof. Dr. iur. Vasīlijs Sinaiskis: Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1

Laulība ir ģimenes pamats, un kā tādu to tiesiski regulē Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada ("civillaulība" pie mums tiesiskā ziņā nepastāv). Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme un tās atšķirība no vienkārša konkubināta atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties2.

Laulāto tiesības ir personiskas un mantiskas. Tās rodas tikai ar to brīdi, kad laulība noslēgta likumā paredzētajā kārtībā — Dzimtsarakstu nodaļā vai pie Civillikuma 51. pantā noteikto konfesiju garīdznieka.

Atšķirībā no padomju laulības un ģimenes kodeksa, kurā bija paredzēta tikai viena laulāto mantisko attiecību sistēma, Civillikums, tāpat kā tas ir daudzās ārvalstīs, paredz:

1) laulāto likumiskās mantiskās attiecības un

2) laulāto līgumiskās mantiskās attiecības.

Tas ļauj laulātajiem pašiem brīvi izvēlēties sev vēlamo mantisko attiecību režīmu, jo likumiskā mantisko attiecību sistēma ir piemērojama tikai tad, kad laulātie nav izvēlējušies līgumisko mantisko attiecību režīmu. Tādējādi likumiskās mantiskās attiecības starp laulātajiem veidojas tad, ja viņi nav noslēguši laulības līgumu, kur noregulēts viņu mantas statuss, vai šis līgums kaut kāda iemesla dēļ nav spēkā. Laulības līgumus var slēgt gan pirms došanās laulībā, gan laulības laikā, tāpat tos var arī grozīt un izbeigt. Izbeidzot laulības līgumu laulības laikā starp laulātajiem arī iestājas likumiskās mantiskās attiecības.

Ja starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības, tiem it cieši jāpieturas pie Civillikuma "Ģimenes tiesību daļas" 1. nodaļas 4. apakšnodaļas I daļas "Laulāto likumiskās mantiskās attiecības" (89.–110.p.). Atjaunojot Civillikumu, šie noteikumi tika būtiski grozīti, ievērojot abu laulāto līdztiesības principu3, jo pirmskara Latvijā par valdošo likumisko sistēmu tika uzskatīta tā sauktā "vīra pārvaldības sistēma", t.i. vīra tiesības pārvaldīt un lietot laulības pastāvēšanas laikā visu mantu. Civillikuma ģimenes tiesību daļa pilnībā stājās spēkā 1993.gada 1.septembrī ar 1993.gada 25.maija likumu "Par atjaunotā LR 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" un likumu " Par grozījumiem un papildinājumiem LR 1937.g. Civillikuma ģimenes tiesību daļā". Pašreizējā redakcijā pamatā tika saglabātas sākotnējā 1937.g. Civillikuma normas, tomēr mēģinot tās pielāgot mūsdienu prasībām. Tas ir saistīts ar to, ka pēdējā pusgadsimta laikā citu Eiropas valstu (Rietumeiropas, Skandināvijas) likumdošana ir strauji attīstījusies un ka mūsu Civillikuma ģimenes tiesību normas, kas 30.gadu beigās neatšķīrās no citu Eiropas valstu likumdošanas, šodien salīdzinājumā ar to izskatītos arhaiskas4. Turklāt tās šodien vairs neatbilstu starptautisko līgumu noteikumiem un būtu krasā pretrunā ar Satversmi, kā arī mūsdienu sabiedrības morālajiem uzskatiem. Tomēr šāda likuma pārstrāde, kurā visas normas ir savstarpēji saistītas un veido zināmu vienotu sistēmu, kas savulaik, arī pārstrādājot, tika pārņemtas no vietējiem civillikumiem, bet tie savukārt sakņojas Romiešu tiesībās, nes sevī arī zināmas problēmas.

Tādēļ šī darba mērķis ir ne tikai apskatīt šobrīd spēkā esošās normas, kas regulē laulāto likumiskās mantiskās attiecības, bet arī mēģināt atklāt iespējamās pretrunas un neskaidrības, lai turpmāk tās varētu novērst. Tā kā Civillikumam ir bagāta priekšvēsture, bet tā piemērošanas laiks ir samērā īss, ir lietderīgi izpētīt to no vēstures skatpunkta, kas varētu palīdzēt izprast tā īpatnības; citiem vārdiem sakot, pamatā izmantojot vēsturisko iztulkošanas metodi, protams, neaizmirstot arī pārējos interpretācijas līdzekļus.