Termins "izmeklēšanas darbība" kriminālprocesuālajā likumdošanā ir zināms sen. Jau 1864. gadā Krievijā bija pieņemts kriminālprocesa likums – "Устав уголовного судопроизводства", kurā izmantots šis termins. Krievu juridiskajā literatūrā šo terminu sākotnēji gan nelietoja. Tā, piemēram, prof. I. Foinicka grāmatā izmantots termins "procesuālā darbība".1 Сits krievu zinātnieks prof. N. Rozins lietoja terminu "izmeklēšanas pasākums", t. i., "следственное мероприятие".2
Arī Latvijā līdz 1926. gadam piemēroja Krievijas kriminālprocesa likumu "Устав уголовного судопроизводства". Tā 294. pantā bija noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis var veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu patiesību. Pēcāk Krievijas kriminālprocesa likumu pārtulkoja latviešu valodā, un tas ar nosaukumu "Kriminālprocesa likumi" tika piemērots Latvijā no 1926. gada līdz 1940. gadam. Kriminālprocesa likumos bija dubulta pantu numerācija, norādot gan Kriminālprocesa likuma, gan arī Krievijas kriminālprocesa likuma pantus.
Krievijas kriminālprocesa likumā lietots termins "следственное действие", bet Kriminālprocesa likumos šis termins bija pārtulkots gana neveikli: nevis kā "izmeklēšanas darbība", bet kā "izmeklēšanas darbs" (KL 331. un 333. pants).
Latvijā XX gadsimta trīsdesmito gadu literatūrā ne tikai nebija sniegta izmeklēšanas darbības izpratne, bet gandrīz neizmantoja šo terminu. Piemēram, mācību kursā "Kriminālprocess", kas tika lasīts 1931.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes