ŽURNĀLS

27. Marts 1999 /Nr.12 (119)

Par Streiku likumu - ar konkrētām piebildēm

Par Streiku likumu — ar konkrētām piebildēm

Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi

Dipl. iur. Agris Repšs, Māris Badovskis — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums — "LV", 18.03.1999., Nr.85

17. pants.

(1) Darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), organizācijās, iestādēs (turpmāk — sabiedrībai nepieciešamie dienesti), kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

(2) Par sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem šī likuma izpratnē atzīstami:

1) ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti;

2) sabiedriskā transporta dienesti;

3) dzeramā ūdens piegādes dienesti;

4) elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti;

5) sakaru dienesti;

6) gaisa satiksmes kontroles dienesti un tie dienesti, kas nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar meteoroloģisko informāciju;

7) ar visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienesti;

8) atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienesti;

9) radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti;

10) civilās aizsardzības dienesti.

(3) Ja nepieciešams, ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas darba devējs un streika komiteja rakstveidā vienojas un no tiem darbiniekiem, kas piedalīsies streikā, norīko noteiktu skaitu darbinieku, kuri veiks šā panta pirmajā daļā minēto darbu streika laikā, kā arī nosaka minēto darbinieku praktiskās darbības apjomu un dod konkrētus rīkojumus.

(4) Darbinieka atteikšanās pildīt šā panta trešajā daļā minēto praktiskās darbības apjomu un rīkojumus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgā sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību vai darba līgumā vai darba koplīgumā paredzēto streika laikā veicamo minimāli nepieciešamo darbu, uzskatāma par darba kārtības pārkāpumu, un darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

1. Komentējamais pants paredz ierobežot streikošanas tiesību sabiedrībai nepieciešamajos dienestos. Sabiedrībai svarīgo dienestu ierobežošanas koncepcija ir radusi visai plašu atspoguļojumu dažādu valstu tiesībās un tā izpaužas kā samērā garš šo dienestu precīzs uzskaitījums likumos vai arī kā pavisam īss ierobežojumu saraksts.

Streiku likums aprobežojas ar vispārīgu sabiedrībai nepieciešamo dienestu uzskaitījumu. Šāda pieeja ir pamatota ar to, ka faktiski nav iespējams un pat nav vēlams precīzi likumā sastādīt šādu dienestu sarakstu. Ja šis dienestu uzskaitījums būtu pārāk plašs, tad streikošanas tiesību ierobežošanas princips sabiedrībai svarīgajos dienestos zaudētu savu jēgu. Streiku likums norāda galvenos kritērijus, pēc kuriem jāvadās, lai noteiktu, vai attiecīgais dienests ir sabiedrībai svarīgs. Lai to noteiktu, ir jākonstatē, cik lielā mērā sabiedrības dzīve ir atkarīga no attiecīgā dienesta.

Minēto kritēriju pamatā ir liktas tās intereses, kuras visvairāk būtu apdraudētas, ja tiktu pārtraukts darbs komentējamā panta otrajā daļā norādītajās jomās. Pirmkārt, tās ir valsts drošības intereses, otrkārt, visas sabiedrības, noteiktas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošības intereses un veselības vai dzīvības aizsardzības intereses.

Faktiski, kad tiek pārtraukts darbs kādā sabiedrībai nepieciešamajā dienestā, vienmēr tiek skartas gan daudzu cilvēku, gan valsts un dažkārt arī dabas vides saglabāšanas un aizsardzības intereses. Taču aizliegt streiku visās sabiedrībai nepieciešamajos dienestos nav pamata. To ir ļoti daudz, un tā tiktu ignorētas tūkstošu darbinieku ekonomiskās, profesionālās un sociālās intereses. Tāpēc šajās iestādēs ir atļauts darbiniekiem streikot, vienlaikus streika laikā turpinot darbu minimālā apjomā.

2. Par minimālā darba turpināšanu konkrētā apjomā vienojas darba devējs ar streika komiteju, taču gadījumā, ja kolektīvā darba strīda puses nenodrošina komentējamā panta pirmās un trešās daļas izpildi, Valsts darba inspekcija dod tām saistošus norādījumus minimālā apjomā turpināt darbu sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, norādot to darbinieku skaitu, kam jāveic minētais uzdevums.

3. Komentējamā panta ceturtā daļa paredz, ka darbiniekam ir obligāti saistoši: 1) darba devēja noteiktais praktiskās darbības apjoms un rīkojumi, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgā sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību; 2) darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktais streika laikā veicamais minimāli nepieciešamais darbs.

Pirmkārt, komentējamā panta ceturtā daļa attiecas uz sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AUTORU KATALOGS