Par valsts civildienesta lomu valsts pārvaldē
Dipl. iur. Māris Knoks, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"
Viens no galvenajiem rādītājiem jebkuras kandidātvalsts uzņemšanai Eiropas
Savienībā ir valsts pārvaldes stabilitātes pakāpe, kas cieši saistīta ar
valsts civildienestu un tā attīstību. Un tomēr bieži tiek uzdoti jautājumi:
vai ir vajadzīgs valsts civildienests un ierēdņi? Cik lielam jābūt
civildienestam, un cik ierēdņiem jābūt? Vai visās valsts pārvaldes iestādēs
jābūt ierēdņiem? Turklāt praksē tiek īstenotas arī aktīvas darbības
civildienesta regresa jomā, proti, daudzas valsts pārvaldes iestādes, kas
agrāk ir bijušas civildienestā, nemainot savu funkcionālo būtību, ir
izstājušās no tā, līdz ar to attiecīgi samazinot ierēdņu skaitu; savukārt
dažas valsts pārvaldes iestādes, kas atrodas valsts civildienestā, masveidā
samazina ierēdņu skaitu savā iestādē. Tādējādi šobrīd vairākas valsts
pārvaldes iestādes neatrodas civildienestā un daļa darbinieku, kuru tiešie
dienesta pienākumi ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana, nav ierēdņi.
Vai šāda situācija ir labvēlīga valsts pārvaldes nostiprināšanai? Lai rastu
atbildes uz šiem jautājumiem, nepieciešams iedziļināties civildienesta
būtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes