Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā teorija un prakse savā dzīves vienotībā Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, senators, — "Latvijas Vēstnesim"
— Kopš visu Latvijas tiesnešu
konferences apritējuši vairāk nekā trīs mēneši. Tajā tika pārrunāti arī tādi
svarīgi jautājaumi, kas skāra jauno — Civilprocesa likuma un Krimināllikuma —
tuvo spēkā stāšanās brīdi. Tagad šie likumi sākuši darboties — attiecīgi 1.
martā un 1. aprīlī. Kā atbildību par tiem un radušās problēmas izjūt Augstākā
tiesa, tās Senāts?
— Domāju, ka ne tikai Augstākās tiesas senatoriem un tiesnešiem, bet arī visiem Latvijas juristiem šis pavasaris ir ļoti saspringts laiks, galvenokārt sakarā ar to, ka pērn, 17. jūnijā, Saeima pieņēma un pēc tam Valsts prezidents izsludināja jauno Krimināllikumu (KL). Oktobrī tika pieņemts arī īpašais likums "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kātību".
Sakarā ar to tika izdarīti arī svarīgi grozījumi pastāvošajā Kriminālprocesa kodeksā, lai, tā sakot, iedarbinātu jauno likumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes