ŽURNĀLS Viedoklis

Izskatās, ka būtu bijis tā vērts, lai pirms izmaiņu veikšanas aptaujātu tās personas, kuras faktiski parakstās. Un tikai tad būtu saistošs UR notāru (uz kuriem nattiecas notāru likumi)viedoklis. Kurš priekš, kura pastāv un strādā?

Protams, varētu veidot hibrīddokumentus, kas sastāv no elektroniskā un papīra formā esošiem dokumentiem. Jā, var gadīties kļūdas, nesakritības, kādu dokumentu var apzināti/neapzināti pazaudēt, neērti tādus dokumentus izmantot praksē.

Diskutabls risinājums varētu būt tāds - izgatavot apliecinātu elektroniskā dokumenta kopiju, uz kuras tad parakstās bez eparaksta esošie. Saglabājas divi dokumenti, bet vismaz papīra formā būs norādes par visiem parakstiem.

Bijām birojā apsvēruši šo iespēju, zvanījām UR gan info tālruni, gan juridiskajai daļai, vai tā ir iespējams - UR, protams, atcirta, ka dalībnieku reģistram jābūt vienam dokumentam, nevar darīt tā, ka katrs paraksta savu un tad ieliek klauzulu, ka visi eksemplāri veido vienotu dokumentu. Protams, var pamēģināt, dabūt atteikumu un apstrīdēt, bet kārtējo reizi tas būs zaudēts laiks

Nezinu, kā uz to skatītos UR notāri, taču es uzskatu, ka no juridiskā viedokļa ir pieļaujama šāda situācija: dalībnieku reģistrs ir jāparaksta trīs personām, no kurām vienai nav e-paraksts, tad dalībnieki ar e-parakstu iesniedz elektroniski parakstītu dokumentu, bet dalībnieks bez e-paraksta iesniedz to pašu dalībnieku reģistru papīra dokumenta formā, ko parakstījis viens pats.



Protams, visu personu paraksti uz dažādiem dokumentiem rada praktiskas dabas problēmas, no kurām izceļas juridiskas dabas problēmas, it īpaši, ja dokuments ir apjomīgs. Te tiek radīta augsne cilvēciskām kļūdām - notāram jāizlasa un jāsalīdzina apjomīgs e-dokuments un papīra dokuments un jāizvērtē, vai tie ir identiski. Kā zināms, dažkārt visu dokumenta būtību var izšķirt mazie saikļi \"un\", \"vai\", bet atliek notāra uzmanība atslābt un viņš nepamana, ka e-dokumentā ir \"un\", bet papīra dokumentā ir \"vai\" un sākas problēmas kā dokumentu parakstītājiem, tā UR. Manuprāt, šāda riska iespējamība ir diezgan liela un šis risks nav attaisnojams, tāpēc kaut vai no lietderības viedokļa uzskatu, ka vai nu visi paraksta elektroniski vai arī visi paraksta ar roku. Gan tā, gan tā, manuprāt, nebūtu atbalstāms risinājums.

P.S. Es domāju - tad laikam visiem, t.sk. e-paraksta lietotājiem, jāiet pie notāra, jo kombinēt e-parakstu ar notariālo apliecinājumu laikam tomēr nav iespējams? Vai tomēr ir?

Paldies, izklausās pietiekami vienkārši. Varbūt pie viena - kā darīt, ja dokuments jāparaksta vairākiem, no kuriem tikai daži ir e-paraksta lietotāji? Tad gan, laikam, atliek tikai notārs?

Pats jau vairākus gadus lietoju eparaksts.lv pakalpojumus. Ja cilvēks nav galīgs \"čaiņiks\", tad minētā platforma šajā gadījumā piedāvā vienkāršus, saprotamus un ērti lietojamus divus variantus.

1.variants - visi parakstītāji ir eparaksts.lv reģistrēti lietotāji. Platformā ir sadaļa koplietošana, kur norādīts, kas un kā ir jādara; principā kāds no parakstītājiem augšupielādē parakstāmo dokumentu un pats paraksta, bet pārējiem parakstītājiem tiek nosūtīta saite, attiecīgi pārējie atver šo saiti un nonāk eparaksts.lv platformā, kur reģistrējas un paraksta dokumentu. Gala rezultātā ir dokuments, kuru ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījušas attiecīgās personas. Šādu edoc pievieno e-pastam un sūta, kam nepieciešams. Atverot šo dokumentu jebkurā eparaksta platformā, tiks uzrādītas visas personas, kuras to ir parakstījušas.

2.variants - kāds no parakstītājiem nav reģistrēts eparaksts.lv lietotājs. Tādā gadījumā nereģistrētais lietotājs paraksta dokumentu savā platformā un pēc tam parakstīto edoc datni nosūta eparaksts.lv lietotājam, kurš to, savukārt, augšupielādē eparaksts.lv un paraksta, kā rezultāta šai edoc datnei tiek pievienots pēdējā parakstītāja paraksts. Gala rezultāts ir tāds pats kā pirmajā variantā - dokumentu ir parakstījušas visas attiecīgās personas ar drošu un pārbaudāmu elektronisko parakstu.

Vairāki elektroniskie paraksti vienā edoc datnē ir tas pats, kas vairāki dažādu personu fiziski ar roku izpildīti paraksti ar pildspalvu un uz viena papīra dokumenta.

Godīgi sakot, neesmu šajā jautājumā iedziļinājies no praktiskās puses, tāpēc varbūt kāds var populāri paskaidrot, kā darbojas vairāki e-paraksti uz 1 dokumenta? Vai arī šeit ir noticis kā parasti - galvenais ir ieviest, un tad jau manīs?

viss ir lieliski, ja ir viena dalībnieka SIA, tad var izlīdzēties arī ar e-parakstu. Bet vairāku dalībnieku SIA, it sevišķi, ja ir arī dalībnieki no ārvalstīm, konkrēti dalībnieku reģistra vešanai nepalīdzēs arī e-paraksts

Starp citu veselu pus gadu reģistra notāri apliecināšanu neveic pēc jaunajiem grozījumiem.

Ņemot vērā, ka 90% datoru ir \"zombēti\" un tiek izmantoti lielos tīklos, lai grūtāk varētu atklāt kibernoziegumus (hakeri pat tirgo datortīklus, kurā darbojas tūkstošiem kontrolētu datoru), paļauties uz kaut kādu e-parakstu ir visnotaļ naivi. Tas ir tāpat, kā paļauties uz internetbanku. Jā, lielie uzņēmumi to var atļauties, jo ir resursi drošības sistēmām, bet, piemēram, manā nelielajā uzņēmumā neizmanto visādus e-parakstus un internetbankas, katru darījumu apliecina zīmogoti papīri.

Pilnīgi piekrītu A. Strupiša viedoklim.

Pirms kāda laika, kad Komerclikumā līmēju kārtējos grozījumus, secināju, ka mana ērtā grāmata drīz vien vairs nebūs izmantojama un neatliks nekas cits, kā skatīties www.likumi.lv. Grāmatu man uzdāvināja 2010. gada nogalē.

Vai zināt, cik tāds e-paraksts maksā? Piemēram, virtuālais e-paraksts (nepieciešams tikai kodu kalkulators vai mobilais tālrunis un internets)ar neierobežotu parakstu skaitu uz gadu maksā Ls 6,99. Var dabūt arī lētākus variantus. Salīdziniet ar notāra izmaksām un pasta izmaksām.

E-parakstu ikdienā lietoju turpat 5 gadus un esmu sajūsmā. Vēstules, papīra formāts 21.gadsimtā tomēr ir arhaisms.

UR vienmēr ir cienījuši elektroniski parakstītus dokumentus. Dažkārt saņemu UR notāra lēmumu, parakstītu ar notāra elektronisko parakstu savā e-pastā jau nākošajā dienā pēc nosūtīšanas. Tas viss, neizejot no mājas/darba vietas.

Baisa loģika ..:) Un kas pie tā vainīgs?

Lai gan nešaubos, ka pēc šīem grozījumiem e-paraksta popularitāte pieaugs. Ne velti citā šī numura rakstā notāru pārstāve ceļ pret to iebildumus.

Un cik daudzi praksē izmanto e-parakstu?



Vai UR ir tāda kapacitāte, lai apliecinātu parakstus visiem tiem, kuri nelietos e-parakstu?



Tā ka nevajag citus turēt par idiotiem.

Cik brilles vajadzīgas, lai redzētu, ka ir 3 varianti un notārs ir tikai viens, ko var arī neizmantot?

Un ir vismaz viena sabiedrības grupa, kura ir ieinteresēta lai zvērināti notāri varētu uzvārīties uz godīgo uzņēmēju rēķina. Tas ir daudz izdevīgāk, nekā celt tiesībsargājoši iestāžu kapacitāti.

Ņemot vērā nenormāli zemo atalogojumu, neviens normāls cilvēks neies brīvprātīgi strādāt policijā. Bet visticamāk, ka ir kādas sabiedrības grupas, kuras ir ļoti ieinteresētas vājā policijas darbā.