ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Maijs 2019 /Nr.21 (1079)

Patstāvīgās iestādes Satversmes tiesas judikatūrā
Dr. iur.
Gatis Bārdiņš
Satversmes tiesas padomnieks 

Šajā rakstā apkopota Satversmes tiesas judikatūra par patstāvīgajām iestādēm – valsts pārvaldes iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Minētajā judikatūrā aplūkota Nacionālā radio un televīzijas padome,1 tiesībsargs, Latvijas Banka un Centrālā vēlēšanu komisija, kā arī vērtēts patstāvīgo iestāžu statuss, funkcijas, finansiālā neatkarība un pilnvarojums izdot ārējos normatīvos aktus.

Satversmes tiesa patstāvīgās iestādes apzīmējusi ar tādiem terminiem kā "patstāvīgās valsts iestādes", "neatkarīgās iestādes" un "autonomās valsts pārvaldes iestādes". Rakstā saglabāti Satversmes tiesas lietotie termini.

I. Lieta Nr. 2006-05-01

Satversmes tiesa lietā Nr. 2006-05-01 vērtēja, vai Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) atbilst tas, ka Nacionālā radio un televīzijas padome nav padota Ministru kabinetam.

Satversmes 58. pantā noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Interpretējot minēto tiesību normu, Satversmes tiesa atzina, ka valsts pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nepieciešama tādēļ, lai tas varētu uzņemties politisku atbildību par visas tam nodotās kompetences īstenošanu izpildvaras jomā. Proti, Ministru kabineta rīcībā jābūt tādiem tiesiskiem mehānismiem, kas nodrošinātu pienācīgu valsts pārvaldes iestāžu darbību.2

Valsts pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nav Satversmes 58. panta pašmērķis, un valsts pārvaldes vienotības noteikšana vēsturiski nemaz nebija šā panta uzdevums. Satversmes 58. pants līdztekus Satversmes 53. panta otrajam teikumam novērš izpildvaras duālismu. Proti, šīs Satversmes normas izslēdz politiski neatbildīgā Valsts prezidenta iespējas dot rīkojumus valsts pārvaldes iestādēm un vadīt to darbu bez Saeimas priekšā atbildīgā Ministru kabineta ziņas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmais gads: ko mācīties no citu ES valstu pieredzes
Pirms gada, 2018. gada 25. maijā, sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas nosaka stingrus tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Latvijā, ...
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi
Vispārīgā datu aizsardzības regula ieviesusi jaunus ierobežojumus biometrisko personas datu apstrādei. Tomēr vairākus jautājumus izraisa biometrisko datu definīcija. Proti, ne visos gadījumos ir skaidrs, vai konkrētā informācija ir ...
1 komentāri
Madara Meļņika, Ieva Andersone
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācija apvieno datu aizsardzību ar konkurences uzraudzību
2019. gada 7. februāris datu aizsardzības un konkurences tiesību interesentiem sagādāja pārsteigumu – Vācijas konkurences uzraugs Federālais Karteļu uzraudzības birojs (Bundeskartellamt, turpmāk – BKartA) pasludināja lēmumu, ar ...
1 komentāri
Āris Kakstāns
Informācija
Tiesībsarga birojā eksperti diskutē par politiķu iejaukšanos patstāvīgo iestāžu darbā
Tiesībsargs un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte 15. maijā Tiesībsarga birojā rīkoja diskusiju par patstāvīgo iestāžu neatkarību pretstatā politiskajai gribai Satversmes 58. panta kontekstā. Tiesībsargs Juris Jansons ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Kāds ir tiesnešu un zinātnieku dialogs
Sagaidot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes simtgadi, jau maijā aizsākās lekciju cikls "Juridiskajai fakultātei 100. Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi", kura ietvaros uz vieslekcijām tiek aicināti juristi no ...
AUTORU KATALOGS