ŽURNĀLS Informācija

Pēdējā laikā kļuvis pat moderni apspriest jautājumu par satiksmes drošību, par attiecīgu dienestu vietu un lomu tajā, par jauno soda punktu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

sistēmu un citiem jautājumiem. Ir izveidojusies pat situācija, ka divas ministrijas - Iekšlietu un Satiksmes - nevar sadalīt, kura būs tā, kas veidos un būs atbildīga par šo sistēmu. Abas cenšas pierādīt savu taisnību, un, kā redzams - katrai arī ir sava daļa taisnības.

Manuprāt, šeit tomēr strīds nav par attiecīgu dienestu ieinteresētību satiksmes drošībā, bet gan par naudu, cik katrs varēs nopelnīt.Rūpes par cilvēku veselību, pat dzīvību un satiksmes drošību kopumā diemžēl ir otršķirīgas. Tomēr gribu teikt, ka mazāk šajā pelnīšanā ir ieinteresēta Iekšlietu ministrija. Arī pasaules prakse rāda, ka visu pārkāpumu uzskaiti, arī administratīvo, veica un veic tiesību aizsardzības iestādes, tajā skaitā policija, kura atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā. Nav dzirdēts, ka kaut kur ar to nodarbotos Satiksmes ministrija vai arī kāds no šīs ministrijas speciāli izveidotiem dienestiem.

Nav arī gluži skaidrs, cik lielā mērā šo Ceļu satiksmes drošības direkciju spēj ietekmēt Satiksmes ministrija un cik lielā mērā tā atbilst savam statusam - bezpeļņas organizācija. Protams, paldies, ka policijai tika noņemtas tai neraksturīgas funkcijas, piemēram, transportlīdzekļu reģistrācija un tehniskā apskate, jauno transportlīdzekļu vadītāju eksaminācija, ar ko kādreiz nodarbojās Starprajonu eksaminācijas reģistrācijas nodaļa. Likumu "Par policiju" vēl vajadzētu revidēt, tur atrastos arī citas šādas neraksturīgas funkcijas. Policijai būtu jāatstāj tikai publiskā kārtība un sabiedriskā drošība.

Strādājot pie šī materiāla, analizēju gan Valsts policijas, Ceļu policijas, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistikas datus. Informācija atšķīrās ļoti būtiski. Tas vēlreiz liecina - uzskaitei jābūt vienotai un par šo datu pareizību jābūt atbildīgai vienai institūcijai. Ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts pēc Sodu reģistra likuma pieņemšanas.

Tāpat neskaidrs man palika jautājums par transportlīdzekļu vadītāju skaitu valstī. Vai kāds var nosaukt, cik mūsu valstī vispār ir transportlīdzekļu vadītāju? Izsniegto vadīšanas apliecību skaits vēl ne par ko neliecina. Cik daudziem no viņiem tās ir nozaudētas, nozagtas, izsniegtas no jauna, bet pēc tam atrastas vai atgūtas iepriekšējās?

Tas viss tomēr tikai ievadam. Šoreiz gribu runāt par vienu no šiem satiksmes drošības aspektiem - par alkohola lietošanas reglamentējošo likumdošanas un citu normatīvo aktu attīstību un to ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku drošību Latvijā. Vai velns ir tik melns, kā viņu mālē? Cik lielā mērā mēs esam gatavi gan tiesiski, gan morāli atteikties no jebkāda promiļu skaita organismā, vadot transporta līdzekli, vai mūsu likumdošana ļauj mums sekmīgi cīnīties ar šo negāciju, cik katrs no mums šodien ir gatavs atturēt savu līdzcilvēku no sēšanās pie stūres pēc saviesīga pasākuma?

Iekšlietu ministrs M.Segliņš par vienu no svarīgākajiem mērķiem satiksmes drošības uzlabošanā izvirzījis cīņu pret transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauc dzērumā. Viņš arī aizsācis diskusiju par to, vai būtu jāsoda vadītājs, kas sēžas pie stūres nedaudz iereibis, kuriem alkohola daudzums asinīs nesasniedz atļauto promiļu daudzumu. Protams, daudzas izteiktās idejas ir labas un atbalstāmas, bet ne visam var piekrist.

Ceļu satiksmes negadījumu (CSN) analīze liecina, ka ļoti bieži tos rada transporta līdzekļu vadīšana alkohola reibumā. Par to liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika.

Ar ceļu satiksmes negadījumu saprotams ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskajai vai juridiskajai personai vai videi (Ceļu satiksmes likums). Tā rezultātā notiek vissmagākās avārijas ar upuriem un lieliem materiālajiem zaudējumiem. Diemžēl jāsaka, ka tā nav nemaz tik reta parādība, kad transporta līdzekļa vadītājs sēžas pie stūres pēc alkoholisko dzērienu lietošanas. Par transportlīdzekļa vadītāju uzskatāma fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai māca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona (Ceļu satiksmes likums), tātad persona, kura māca vadīt transportlīdzekli.

Transporta kustības drošības noteikumi kategoriski aizliedz vadīt transporta līdzekļus alkohola reibumā. To reglamentē gan Ceļu satiksmes noteikumi, gan arī Ceļu satiksmes likums. Tā Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē vai narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē.