Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu
Arturs Šulcs, kriminologs, ārsts, — "Latvijas Vēstnesim"
Ministru kabinets 2000.gada 7.augustā akceptēja Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu (turpmāk tekstā — līgums), tagad tas iesniegts Saeimai ratificēšanai. Šis līgums tiek atzīts par likumsakarīgu 1922.gadā Latvijas Republikas un Katoļu baznīcas noslēgtā konkordāta atjaunoto versiju. Sabiedrība, atsevišķas valsts institūcijas un masu informācijas līdzekļi pauž dažādu, arī kritisku attieksmi pret šādu līgumu. Tādēļ būtu lietderīgi novērtēt, kāds ir šis līgums un kādas likumsakarīgas sekas no tā izriet Latvijas valstij un atsevišķam indivīdam, — par to šoreiz no oficiālā valdības viedokļa atšķirīgajā kriminologa un ārsta Artura Šulca skatījumā. Atbalstot sabiedrības tiesības uz viedokļu dažādību, "Jurista vārds" labprāt uzklausīs arī citas domas.
Jūsu "LV"
Kā Latvijā ienāca Katoļu baznīca
Vērtējot piedāvāto līgumu, jāatceras, kā Latvijā ienāca Katoļu baznīca: tā ienāca ar viltu un ļaunumu, agresīvi un nekaunīgi uzspiežot savu ticību mūsu tālajiem senčiem. Krustnešu ordenis tika veidots no labi bruņotiem un apmācītiem katoļticīgajiem noziedzniekiem (komplektēts pārsvarā tagadējās Vācijas teritorijā (Saksijā)), no agresīviem elementiem, kuriem Latvijā tika apsolīts bagātīgs kara laupījums un visu grēku piedošana. Šo krustnešu karagājienus uz Latviju organizēja un finansēja Katoļu baznīcas vadība Romā. Katoļu baznīca mūsu zemē dibināja savas filiāles un izvērsa aktīvu vardarbību pret iedzīvotājiem, kuri negribēja pielūgt no svešām zemēm atvesto elku. Ir skaidrs, ka šāda darbība bija destruktīva un pārkāpa mūsu senču cilvēktiesības.
Kā pašlaik vērtēt Katoļu baznīcas darbību Latvijā un pasaulē
Līguma preambulā tā noslēgšana tiek pamatota šādi: "apzinoties Katoļu baznīcas Latvijas Republikā pozitīvo ieguldījumu nācijas reliģiskajā, morāles attīstībā un socializācijas procesā". Šāda frāze ir interesanta un prasa sīkāku novērtējumu. Ja Katoļu baznīca pretendē uz "pozitīva ieguldījuma" slavu mūsu tautas attīstībā, tad, nepašaubāmi, mums būtu jānovērtē, kādu iespaidu Katoļu baznīca atstāja uz atsevišķa indivīda personību un sabiedrības institūcijām (ģimeni, dzimtu, tautu, valsti) kopumā.
Katoļu baznīcas darbība ir jāvērtē no vairākiem aspektiem. Vai Katoļu baznīca nebija tā, kas deva savu "svētību" visiem pagānu zemju (arī Latvijas) iekarošanas kariem? Vai tad tā nebija Katoļu baznīca, kas sekmēja koloniālos iekarojumus Amerikā, Āfrikā un citur pasaulē?
Ir lieki atgādināt, ka savulaik Katoļu baznīcas darbība ierobežoja citu cilvēku tiesības gan uz apziņas brīvību, gan uz dzīvību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes