ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Jūlijs 2006 /Nr.27 (430)

Lēmuma pieņemšana pašvaldības lēmējinstitūcijā
3 komentāri

Saņemot vietējo iedzīvotāju uzticību un līdz ar to tiesības strādāt viņu interesēs, pašvaldības lēmējvara iegūst tiesības un pienākumu atbilstoši tiesību aktos noteiktajam kārtot visas vietējās lietas. Lēmējvara iegūst tiesības arī lemt par to, kā kārtot vietējās lietas, kā arī tiesības lemt par atsevišķu tās kompetenču īstenošanas deleģēšanu citiem subjektiem, pat privāto tiesību subjektiem.

Lēmuma pieņemšana pašvaldības lēmējinstitūcijā

 

Dipl.iur. Kristīne Jaunzeme, RAPLM Juridiskā departamenta direktore, LU Juridiskās fakultātes maģistrante

03.JPG (11713 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Viena no būtiskākajām valsts varas funkcijām ir vispārsaistošu noteikumu radīšana. Kā norādījis profesors K.Dišlers, valsts varai jādarbojas saskaņā ar vispārējām normām – likumiem, tāpat ar likumiem jānoregulē attiecības, kuras rodas starp pilsoņiem un valsts iestādēm, kā arī starp pilsoņiem savā starpā.1 Vispārsaistošu noteikumu pieņemšana ir arī būtisks pašvaldību varas elements, bez kā nav iedomājama demokrātisku, decentralizētu pašvaldību pastāvēšana.2 Jebkādu saistošu lēmumu pieņemšana ir varas izpausme, kas jāizlieto atbilstoši varas piešķiršanas mērķiem, ievērojot tiesību aktos noteiktās procedūras normas.

Pašvaldības domes (padomes) kā vietējās pārvaldes būtiskākās institūcijas savu darbību visbiežāk materializē lēmumos – iekšējos un ārējos pārvaldes lēmumos, politiskos lēmumos, kā arī vispārsaistošos lēmumos – saistošajos noteikumos. Katra lēmuma saturs un tā izdošanas pamats var atšķirties, taču visiem šiem lēmumiem ir apvienojošs elements, proti, šādu lēmumu izdevējs ir vēlēta, koleģiāla institūcija – pašvaldības dome (padome). Tāpat arī pašvaldību darbību regulējošie tiesību akti šajos gadījumos reglamentē lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas kārtību pašvaldības domē (padomē).

Šā raksta mērķis ir analizēt vietējās pašvaldības lēmējinstitūciju – domi (padomi) – kā lēmumu pieņēmēju un attiecīgi darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību pašvaldības lēmējinstitūcijā. Jautājuma aktualitāti pamato sabiedrībā, galvenokārt jau valsts amatpersonu, arī juristu aprindās, izskanējuši dažādie viedokļi par to, kas pašvaldībā ir tiesīgs pieņemt lēmumus un kas par tiem atbild. It īpaši plaši izskanējusi Ventspils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam piedēvētā atbildība par ekonomikas ministra izvirzītā pārstāvja neiecelšanu Ventspils brīvostas valdē.

 

Vietējā pašvaldība un tās lēmējinstitūcija

Pašvaldība ir vietējās varas organizācija, kam ar tiesību aktiem piešķirta kompetence noteiktā administratīvajā teritorijā, tā ir piesaistīta iedzīvotājiem, kuri to ievēlē un kuru intereses tā pārstāv. Pašvaldības jēdziens tiešā mērā raksturo to veidojošos elementus. Proti, pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, kas ar ievēlēta lēmējorgāna [domes (padomes)] un tās izveidotas administrācijas starpniecību tai piešķirtās kompetences ietvaros nodrošina noteiktas teritorijas iedzīvotāju publisko vajadzību apmierināšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dzintra
23. Septembris 2009 / 13:24
0
ATBILDĒT
Ja es varu lasīt šo informāciju par maksu, tad vajadzētu uzrādīt arī šī raksta lappuses Nr. žurnālā
ce
17. Jūlijs 2006 / 08:38
0
ATBILDĒT
Ja Aivars būtu paņēmis darbā kādu kā šo jauno censoni, šķiet, ka tas viņam būtu jau savlaicīgi aiztaupījis daudzas nepatikšanas
Mikus
11. Jūlijs 2006 / 10:33
0
ATBILDĒT
Vējš pūš no pilsētas Rietumu pusē.



Labi, ka ielikts arī autores amats, var attiecīgi novērtēt raksta objektivitāti, jo tas laikam pilnībā atbilst oficiālajam RAPLM viedoklim

visi numura raksti
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Latvijas - Krievijas miera līguma spēkā esamību
Bieži vien politiskajos procesos tiek izmantoti juridiski argumenti. Ne vienmēr šie juridiskie argumenti ir tikuši līdz galam izsvērti, to lietojuma mērķis politiskajos procesos ir bijis ne tik daudz tiesisks, drīzāk - papildus trekns ...
4 komentāri
Informācija
Tiesneši dod zvērestu
Informācija
Advokātam aizdomās turētā statuss
Edgars Hercenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Reformatio in peius: pieļaujamība un pamatotība
Šajā komentārā tiks aplūkots administratīvo tiesu viedoklis par nodokļa apmēra pamatotības pārbaudi ar mērķi noteikt reformatio in peius pieļaujamības un pamatotības metodi, kas jāizmanto iestādēm un tiesai. Reformatio in peus ...
Tiesību prakse
Par Ministru kabineta atteikumu uzņemt personu Latvijas pilsonībā
1 komentāri
AUTORU KATALOGS