Kopš 2001. gada 11. septembra ir pagājuši gandrīz astoņi gadi, tomēr diskusijas joprojām nerimstas. Joprojām tiek diskutēts par bruņota konflikta definīciju,1 par apsteidzošās pašaizsardzības pielietošanas tiesiskumu,2 valsts atbildības jautājumiem terorisma kontekstā,3 kā arī citiem ļoti diskutabliem un tajā pašā laikā loģiskiem jautājumiem. Notikumi kopš 2001. gada 11. septembra liecina, ka asimetriskie draudi, kuru intensitāte īpaši pieaugusi pēdējos astoņos gados, ievērojami ietekmējuši arī starptautisko tiesību attīstību. Ir parādījušās nopietnas izmaiņas ANO statūtu 51. panta interpretācijā, parādījušās jaunas pašaizsardzības tiesību doktrīnas, kuras tiek lietotas arī praksē, kā arī ir vērojamas izmaiņas terora aktu kvalifikācijā. Tā kā Latvijā juridiskajā literatūrā un periodikā šie jautājumi tiek apskatīti ļoti reti, šajā rakstā tiks analizēta asimetrisko draudu ietekme uz ANO statūtu 51. panta interpretāciju.
Asimetrisko draudu ietekme uz ANO statūtu 51. panta interpretāciju
Līdz 2001. gada 11. septembrim, par spīti valstu un juristu reizēm atšķirīgajiem viedokļiem, ANO statūtu 51. panta saturs bija pietiekami skaidrs.4 Ja viena valsts veica bruņotu uzbrukumu pret otru valsti, cietušajai valstij bija tiesības izmantot tiesības uz pašaizsardzību. Turklāt tiesībām uz pašaizsardzību vajadzēja atbilst šādiem nosacījumiem: bruņotai atbildes reakcijai vajadzēja būt tūlītējai, spēkam bija jābūt vērstam tieši uz agresora uzbrukuma atvairīšanu, bruņota spēka lietošanai bija jābūt proporcionālai, bruņota spēka lietošana bija jāpārtrauc, tiklīdz uzbrukums bija atvairīts, vai arī konflikta risināšanu bija pārņēmusi ANO Drošības padome. Izmantojot tiesības uz pašaizsardzību, valstīm bija pienākums rīkoties atbilstoši humanitāro tiesību principiem.5 Šāds pienākums valstīm ir joprojām, tomēr, kopš nevalstisku grupējumu, īpaši tā saukto džihādistu,6 terora akti ir kļuvuši par vienu no nopietnākajiem draudiem, 51. panta piemērošanas nosacījumi ir radījuši neskaidrības gan valstu, gan juristu vidū.
| Laikā, kad tika rakstīti ANO statūti, pasaule bija pavisam citāda, tad galvenās rūpes bija novērst starp valstīm plašu konvencionālu karadarbību, kura izbojāja divdesmitā gadsimta pirmo pusi. |
Galvenais jautājums, kurš attiecībā uz pašaizsardzības tiesību izmantošanu ir radies tieši asimetrisko draudu ietekmes dēļ, ir: vai valstij ir tiesības uz pašaizsardzību, ja bruņotu uzbrukumu veic nevalstisks (teroristu) grupējums? Tāpat asimetrisko draudu ietekmē ir aktualizējies arī jautājums par apsteidzošās un preventīvās pašaizsardzības tiesiskumu un vai cīņa pret terorismu nav jauna bruņota konflikta forma.
ASV, kuras ir aktīvākās bruņota spēka izmantotājas cīņā pret teroristiem un to dara jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem,7 uzskata, ka ANO statūtu 51. pants atļauj pašaizsardzības tiesību izmantošanu arī pret teroristu veiktiem uzbrukumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes