ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Oktobris 2009 /Nr.43 (586)

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts
Par tiesnešu darba samaksu
20 komentāri
Dr.iur.
Jānis Neimanis
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators,
LU Juridiskās fakultātes docents 

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā.

Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.).

Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām.

Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
8
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (20)
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viss skaidrs
4. Decembris 2009 / 09:31
0
ATBILDĒT
Raksts ir lielisks un arī eventuālais Satversmes tiesas spriedums un tā argumenti arī jau laicīgi ir darīti zināmi.
prese
2. Novembris 2009 / 17:02
0
ATBILDĒT
Drīz varēsiet \"kasīties\" ar Krievijas Federācijas armiju. Ņematies šeit par algām, bet padomju propagandisti tikmēr tracina tautu pret baltiešiem:

http://tinyurl.com/ybnas5m

P.S. Palasiet pirmo komentāru lapu uzreiz pēc raksta!
...
31. Oktobris 2009 / 10:28
0
ATBILDĒT
"Mūsu tiesnešu "spicei", salīdzinot ar Vāciju, algas nemaz nav mazākas"



Cilvēk, vai jūs 2 un 2 protat saskaitīt?



Rakstā tabuliņā autors ir fragmentāri uzrakstījis Vācijas tiesnešu algas. Zemāk arī ir uzrakstījis, kura līmeņa valsts pārvaldes darbiniekiem tiesnešus pielīdzina. Komentāros viņš ir uzrakstījis savu algu (un viņš ir mūsu tiesnešu spicē - Senātā).



Nu neesiet slinks, paskatieties, nevis rakstiet no pirksta izzīstas dumības.

Turklāt spice ir tikai maza daļa no Latvijas tiesnešiem.
arī jurists
30. Oktobris 2009 / 22:51
0
ATBILDĒT
Mūsu tiesnešu "spicei", salīdzinot ar Vāciju, algas nemaz nav mazākas, tikai mūsējie kliedz skaļāk.Interesanti kāds būs Satversmes tiesas spriedums.Vai tiesa salīdzinās tiesnešu atalgojumu ar ierēdņu algu?
Krampis
29. Oktobris 2009 / 18:25
0
ATBILDĒT
Par ko tāda sajūsma? Nekā izcila tur nav. Raksts kā raksts - vienkārši informācija par to, kas notiek Vācijā. Nekādi īpaši sasniegumi un atklājumi nav veikti. Vienkārši normāls izziņas materiāls.
VR
29. Oktobris 2009 / 10:22
0
ATBILDĒT
Izcils raksts. Neimanis ir Latvijas tiesnešu korpusa viens no spožākajiem pārstāvjiem - un ļoti svarīgi ir tas, ka viņš ir PATIESI IZGLĪTOTS un jūtas arī IEKŠĒJI NEATKARĪGS, kā to vēlreiz pierāda šis raksts.
A.S.
29. Oktobris 2009 / 09:18
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu autoram jautājumā par tiesnešu gradācijas bezjēdzīgumu. Gluži otrādi - tiesnešu klasei ir jābūt apgriezti proporcionālai šā tiesneša taisīto un augstākas instances atcelto spriedumu skaitam. Turklāt tiesneša kvalifikācija nekādos apstākļos nevar būt par pamatu noraidījumam, kā to apgalvo autors. To kā noraidījuma pamatu neparedz ne CPL, ne APL.
GL
28. Oktobris 2009 / 09:20
0
ATBILDĒT
Sākotnēji arī Lietuvā valsts pārvaldes darbinieku un tiesnešu algu regulēja viens likums. Tomēr 2008. gadā Seimas pieņēma atševišku likumu (Teisėjų atlyginimų įstatymas), kas regulē tikai tiesneša algas.



Likumā katram amatam, vadoties pēc vietas tiesu sistēmā, ir noteikts atalgojuma koeficents. Piem., lielākais koeficents ir Konstitucionālās tiesas priekšsedētājam. Šis koeficents tiek reizināts ar katru gadu noteikto pamatsummu, ko veido valsts pārvaldes vidējā darba samaksa, kā arī tiek ņemta vērā arī inflācija un citi kritēriji. Par pamatsummu vienojas Lietuvas valdība ar Tieslietu padomi.



Līdz ar to arī Lietuvā tiesneši ir iekļauti vienotā publiskā sektora algas sistēmā.



Kas interesanti, Lietuvā likumā ir noteikts, ka šis koefeicents nevar būt mazāks nekā tas ir tagad noteikts. Izņēmums ir gadījums, ja ievērojami pasliktinās ekonomikas un finanšu stāvoklis.
1
27. Oktobris 2009 / 18:21
0
ATBILDĒT
raksts tak iesniegts pirms MK pieņēma un publiskoja slepeno projektu.
Helasie
27. Oktobris 2009 / 14:29
0
ATBILDĒT
nu jau kādu laicīnu likumprojekts nav slepens:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40145542
Aldis
27. Oktobris 2009 / 13:38
0
ATBILDĒT
Piemēram, arī Senātā senatori varētu strādāt par minimālo algu – tā taču esot goda lieta – kalpot šai valstij. Nepatīk – durvis ir stāvu vai divus zemāk.



Senators tiešām ir goda lieta, kuru par naudu normālā demokrātijas valstī nekad nenopirksi. Arī tiesnesis ir nevis ātras naudas pelnīšanas, bet goda un prestiža amats.
Neo
27. Oktobris 2009 / 12:09
0
ATBILDĒT
Prasīt un iebilst var, bet ņemot vērā visus apstākļus. Tiesneši nevar izlikties neko nemanam, kas notiek apkārt. Jābūt solidaritātei starp visiem sabiedrības locekļiem.



Jūs gribat teikt, ka senātora nolēmumi atšķirtos, ja viņš saņemtu Ls 100 vai Ls 1000? Tad jājautā, kam viņš kalpo? :) Bet protams, visi amati ir jāiedala gradācijā, ņemot vērā darba atpjomu, atbildību un citus apstākļus. Protams, algu samazinājums nevar būt tik straujšs, ka tas tiešām veicinās negodīgumu.



lieki
27. Oktobris 2009 / 11:56
0
ATBILDĒT
Sekojot Neo argumentam rodas secinājums, ka nevienam (vismaz valsts pārvaldē vai tiesu varā) nav tiesību iebilst pret atalgojuma samazinājumu un tas ir padevīgi jāpieņem. Piemēram, arī Senātā senatori varētu strādāt par minimālo algu – tā taču esot goda lieta – kalpot šai valstij. Nepatīk – durvis ir stāvu vai divus zemāk.

Un jā – atbilde uz komentāra otro aspektu tā arī nav sniegta.

Autors
27. Oktobris 2009 / 11:29
0
ATBILDĒT
Mana alga pēc nodokļiem ar 2.kv.klasi ir Ls 1265,9. No janvāra sagaidāms, ka tā būs ap Ls 1050. Mana darba alga Lozes birojā bija lielāka. Man ir 30 000 latu liels kredīts. Visus tēriņus un ienākumus var apskatīt www.vid.gov.lv amatpersonu datu bāzē.



Es satraucos par saviem augsti profesionālajiem kolēģiem rajonu (pilsētu) tiesās, kuriem darba alga pēc nodokļiem būs Ls 575 un kuri sliecas atstāt tiesneša darbu. Jurista darbā lielāku atlīdzību var nopelnīt, turklāt neraizējoties par valsts amatpersonas interešu ierobežojumiem.



Raksta mērķis nav vērtēt, vai nauda ir par maz. Tas vērš uzmanību, ka citur minētie jautājumi sistēmiski ir atrisināti un ka bažas par vienotu likuma regulējumu ir neatkarības principa pārspīlējums. Laika trūkuma dēļ Vācijas piemērs apskatīts kā vienīgais. Ticu, ka ir arī citu valstu piemēri.
Neo
27. Oktobris 2009 / 10:49
0
ATBILDĒT
Mums katram savi pienākumi jāpilda pēc labākās sirdsapziņas neatkarīgi no algas lieluma. Ne jau algas lielums ir dzinulis strādāt labi, bet gan vēlme izdarīt kolietderīgu un paliekoši, kā arī attieksme pret sevi un pārējiem sabiedrības locekļiem. Ja gribi pelnīt lielāku algu un jūties nenovērtēts, lūdzu, darba tirgus ir brīvs.



P.S.

Man šķiet "lieki" komentārs bija neetisks. Vai, jūsuprāt, tiesnešiem arī par Ls 800 ir pamats sūkstēties, ja tajā paša laikā medicīnas personas pelna ne vairāk kā Ls 200? Gan tiesneši, gan medmāsas veic sabiedrībai ļoti nozīmīgu darbu.
lieki
27. Oktobris 2009 / 10:37
0
ATBILDĒT
Jāsaka atklāti – Neimaņa kungs ar šo „rakstu” diezgan dabojāja priekšstatu par sevi. Pirmkārt, pašam raksta autoram alga varētu būt ap 1800 vai 2000 latu mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), līdz ar to viņš nespēj saprast tos tiesnešus, kuriem tā būs ap 800 latu (pirms nodokļu nomaksas). Arī Lozes birojā domājams samaksa Neimaņa kungam nav bijusi sliktāka. Otrkārt, sanāk tāda diskutējama, lai gan netieša, iejaukšanās Satversmes tiesas darbā, jo nav noslēpums, ka Satversmes tiesā par šo jautājumu ir ierosinātas lietas.
collin
27. Oktobris 2009 / 09:58
0
ATBILDĒT
Viens cilvēks var izdarīt tikai to, ko viens cilvēks var izdarīt. Neaizmirstiet, ka Jānis Neimanis ir nodarbināts, pildot pamatpienākumus. Ja atrastos kāds, kas to pašu jautājumu izpētītu vēl citu valstu pieredzē, kopīgie secinājumi uzreiz būtu par kārtu kvalitatīvāki.
Otārs
27. Oktobris 2009 / 09:51
0
ATBILDĒT
Neimaņa kungam tiešām cepuri nost - piemērs jebkuram tiesnesim. Nenoniecinu Vācijas zinātni un praksi, tomēr ir arī citas rietumu demokrātijas valstis ar bagātu pieredzi. Vēlējos tikai aicināt skatīties plašāk, jo jāatzīst, ka Vācijā ne viss ir ideāls. Viņi paši dauz ko vēl mācās. Piemēram, to pašu Orhūsas konvenciju vides tiesībās Vācija ratificēja salīdzinoši nesen, pēc tam kad Latvija to bija izdarījus. Kolēģi, skatāmies plašāk un pie rietumu demokrātijas tiksim ātrāk. :)
Aldis
27. Oktobris 2009 / 09:33
0
ATBILDĒT
Autors man liekas viens no jēdzīgakajiem cilvēkiem Latvijas tiesību sistēmā, kādu diemžēl nav tik daudz, jo līdz šim saglabājušās un palukstošā blatu sistēma tādu cilvēku nokļūšanu augstos tiesu amatos neveicina. Viņa viedoklim nekristiski piekrītu par 100% un domāju, ka mums sakumā, kāmēr mēs reali nekļūsim par īstu rietumu demokratijas valsti, Vācijas pieredze būtu jāpārņam BURTISKI. Tikai pēc tam, kad reāli būsim paši sasnieguši kādu attīstība slīmeni, varēsim sākt nodarboties ar tiesību jaunradi. Es pats piedru pie šīs sistēma, bet visu gaušanos par tiesu neatkarības apdraudējumu sakarā ar vienotas algu sistēmas ieviešanu uzkatu par necienīgu savtīgu deķīša vikšanu uz savu pusi. Ir beidzot jārada caurskatāma un godīga atalgojuma sistēma valstī. Tā būs pirmā tiesnešu neatkarības garantija, nevis atalgojuma apmērs kā tāds.
Otārs
27. Oktobris 2009 / 09:16
0
ATBILDĒT
Vācijas prakses un zinātnes augstais attīstības līmenis ir ievērojams. Bet ko var tik ļoti ieciklēties uz vienas valsts praksi. Latvijā to piemērojam viens divi, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Paši vācieši pret to izturas daudz rezervētāk. Arī autoram vajadzētu paskatīties plašāk, nevis atbildes atrast tikai Vācijas praksē: piemērot 1=1, tā nav laba prakse.
visi numura raksti
Klinta Ločmele
Diskusija
Juridiskā izglītība Latvijā: sarežģīta sistēma, daudz spēlētāju, neapdomīgi lēmumi  
Juristam ar zināšanām un labu reputāciju vienmēr būs darbs, uzsver visi "Jurista Vārda" uzrunātie akadēmiskās un profesionālās tiesību zinātņu vides pārstāvji. Nav šaubu, ka par abu priekšnoteikumu veiksmīgu realizāciju ...
7 komentāri
Jānis Bite
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas
Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura ...
2 komentāri
Gunārs Aigars
Nedēļas jurists
Gunārs Aigars
2 komentāri
Kristaps Mikoss
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmērīgi līgumsodi
Šogad pieņemtie Civillikuma (CL) grozījumi1 apstiprina tiesu praksē jau atrasto formulu: tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt. Taču problēmas sagādā tas, ...
3 komentāri
Notikums
Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu
21 komentāri
AUTORU KATALOGS