ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Marts 2010 /Nr.13 (608)

Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā
3 komentāri

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama. Lai to paveiktu, šajā rakstā tiks noskaidrots, ko tiesību zinātnē saprot ar tiesību tālākveidošanas metodi contra legem, un izpētīts, kur un ar kādiem paņēmieniem novelkama robeža starp tiesību normu interpretāciju un tiesību tālākveidošanu, kā arī tiks piedāvāts jauns tiesību tālākveidošanas metožu iedalījums. Nākamajos rakstos tiks rasts metodes contra legem normatīvais un zinātniski metodoloģiskais pamatojums un noskaidroti to lietošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē, kā arī tiks mēģināts atrisināt pētījuma gaitā konstatētās metodes contra legem lietošanas radītās problēmas.

Quod contra legem fit, pro infecto habetur1 – "kas paveikts pretēji likumam, ir uzskatāms par vispār nebijušu" – apmēram tā varētu tulkot šo atziņu, kuras vecums varētu būt mērāms gadu tūkstošos. Šķiet, pie tās cilvēce nonāca, kad radās nepieciešamība nodrošināt likumu ievērošanu un noteikt to neievērošanas sekas. Taču vienlaikus neizbēgami rodas jautājums: ko darīt, ja likums ir netaisnīgs? Vai tad par "nebijušu" – tādā nozīmē, ka nepieļaujamu, – atzīstama arī tāda rīcība, piemēram, tāds tiesas spriedums, kas, lai gan ir pretējs likuma burtam un varbūt pat garam, tomēr ir taisnīgs konkrētajā gadījumā?

Arī divdesmit pirmā gadsimta demokrātiskā un tiesiskā valstī atbilde uz tādu jautājumu nav viennozīmīga. No vienas puses, var teikt, ka pastāv, piemēram, tiesiskuma, varas dalīšanas un tiesiskās noteiktības principi, kas nepieļauj patvaļīgu likuma piemērošanu vai atkāpšanos no likumā noteiktā regulējuma; no otras puses, ir taču taisnīguma, juridiskās obstrukcijas aizlieguma un tiesiskās vienlīdzības principi, kas tieši pieprasa iedziļināšanos katras konkrētās lietas faktiskajos apstākļos, lai noskaidrotu, vai attiecīgais likums vispār ir piemērots attiecīgā strīda noregulējumam. Tādā gadījumā tiesību piemērotājs sastopas ar tiesību tālākveidošanas, tostarp arī tiesību tālākveidošanas contra legem, nepieciešamību.

Tiesību tālākveidošana, ņemot vērā tās nozīmi tiesiskas valsts un gan likumam, gan arī tiesībām atbilstošas tiesību sistēmas funkcionēšanā, vispār ir nepienācīgi maz pētīta2 joma Latvijas tiesību zinātnē. Tieši par tiesību tālākveidošanas metodi contra legem nav atsevišķu pētījumu, bet ir atzīmēts, ka tā ir atsevišķa pētījuma vērta.3

 

I. Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem jēdziens

Ikviens tiesību zinātnē veikts pētījums var būt pilnīgs un veiksmīgs vienīgi tad, ja tajā tiek lietoti skaidri definēti jēdzieni ar noteiktu saturu. Mūsdienās tiesību zinātne vairs nepretendē uz hierarhiski sakārtotu un noslēgtu jēdzienu kopumu kā deviņpadsmitā gadsimta jēdzienu jurisprudence.4 Taču katrs jēdziens tik un tā tiek pakārtots kādai jēdzienu grupai. Jēdziens "tiesību tālākveidošanas metode contra legem" tiek pakārtots vispārīgākam jēdzienam "tiesību piemērošanas metodes". Tas nozīmē, ka ar pēdējo tiek aptverti vēl arī citi juridiski jēdzieni ar atšķirīgu saturu. Tādējādi, uzsākot tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izpēti, vispirms ir jānoskaidro šā jēdziena saturs un tā vieta citu tiesību piemērošanas metožu sistēmā.

Termins contra legem tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "likumam pretējs", "pret likumu vērsts", "likumu pārkāpjošs".5 No juridiskās terminoloģijas viedokļa ar jēdzienu contra legem var saprast juridisku metodi, ko lieto gadījumos, pirmkārt, kad, ņemot vērā konkrētā dzīves gadījuma īpašos faktiskos apstākļus, likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā, jo likuma piedāvātais dzīves gadījuma risinājums ir netaisnīgs,6 un, otrkārt, kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai.7

Attiecībā uz pirmo situāciju uzreiz jāmin Egila Levita atzīmētais, ka tādā gadījumā runa ir "nevis "vienkārši" par nesamērīgu rezultātu, jo domas par to parasti dalīsies, bet gan par "klaji" nesamērīgu rezultātu, ar to uzsverot, ka likuma noregulējums no taisnīguma viedokļa nav vienkārši uzskatāms tikai par (pamatoti) apšaubāmu, bet gan tas ir pretrunā ar sabiedrības lielā vairuma taisnīguma izjūtu, kā rezultātā par likuma noteiktā risinājuma nesamērīgumu konkrētajā gadījumā pastāvētu – protams, tikai hipotētiski prezumējama – plaša vienprātība gan sabiedrībā, gan ekspertu aprindās".8

Tomēr tiesību zinātnei kā tiesību tālākveidošanas teorijas attīstītājai nav izdevies izveidot vienotu izpratni par metodes contra legem saturu. Atkarībā no dažādu tiesību zinātnieku uzskatiem šīs metodes formulējumam ir plaša amplitūda. Tā tiek raksturota gan kā "visi tie gadījumi, kad interpretācija pārkāpj tiesību normas teksta robežas",9 gan pat kā "nepieļaujama tiesneša sacelšanās pret likumdevēju".10 Tāpēc metodes contra legem jēdzienu kvalitatīvi var definēt vienīgi tad, ja vispirms tiek noskaidrota šīs metodes vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnesis
3. Aprīlis 2010 / 20:59
0
ATBILDĒT
Ļoti precīzs, dziļi argumentēts raksts. Apsveicu autoru, kuram izdevies tik tālejoši analizēt šo metodi.



Abu iepriekšējo komentāru kopsakarība ar šo rakstu nav skaidra. Tas, ka Saeimā likumprojekta autora piešķlirtā sākotnējā jēga apspriešanas gaitā var izmainīties, ir skaidrs, tā ir zināma likumdošanas procesa problēma, bet tai nav nekāda sakara ar šo rakstu, kur runa ir par contra legem kā tiesību interpretācijas/tālākveidošanas metodi un nevis likumdošanas procesa elementu.



Otrā komentāra jēga šī raksta kontekstā galīgi nav skaidra. Acīmredzot, komentātājs šo diezgan komplicēto teorētisko analīzi, kas tiesnesim jāpiemēro arī praksē, diemžēl, nav sapratis.



iur
2. Aprīlis 2010 / 18:23
0
ATBILDĒT
teorija reti kad atbildīs praksei, taču tas nenozīmē, ka teorijas izpēte ir jāpamet novārtā.



taču nevajag atrasties arī otrā galējībā, ko raksturo viena britu uzņēmēja novērotais: "Kad Eiropas Savienība runā par izglītību, viņi runā par sistēmu, kas raugās uz priekšu, nevis pagātnē. Ja runājam Latvijas gadījumu - man bija tāda iespēja šeit lasīt diezgan daudzus maģistra darbus - praktiski katrs no tiem ir "vēstures papīrs". Pat ja darba priekšmets ir politika, ekonomika vai finanses - visi šie darbi vērsti pagātnē un atspoguļo to, kas jau bijis. Nevis to, kas varētu būt vai "kā būtu, ja". Izglītībai ir jāraugās uz priekšu, pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par attīstību, par inovācijām. Tā, piemēram, ja studiju priekšmets ir finanses, tad katram maģistram ir jāuzliek par pienākumu strādāt pie jauniem finanšu instrumentiem. Ja kāds nevar tādu radīt, viņš nevar saņemt maģistra grādu" (Rīga, 2010.gada 4.marts, NOZARE.LV.)
fizikis
2. Aprīlis 2010 / 16:09
0
ATBILDĒT
iesaku autoram nedaudz pastrādāt Saeimas Juridiskajā dienestā, lai saprastu tiesību tālākveidošanas patieso realitāti. deputātiem, iesniedzot savus priekšlikumus kādam likumprojektam, kura izstrādē varbūt tiešām ir ņemtas vērā tiesību tālākveidošanas teorētiskās atziņas, ir pilnīgi "pie kājas" visa teorija un tas, ka pēc viņa attiecīgais likumprojekts būs pilnībā zaudējis savu iecerēto mērķi.
visi numura raksti
Egils Levits
Numura tēma
Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu
7 komentāri
Marina Borkoveca
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām
Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu ...
Ivars Kronis
Nedēļas jurists
Ivars Kronis
3 komentāri
Daina Ābele
Numura tēma
Lai ikviens zina savas tiesības
Šobrīd valdības līmenī un sabiedriskajā telpā norit diskusija par valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" līdzšinējo darbību un turpmāko likteni. Diskusijas būtība – cik plaši ir valsts pienākumi, pildot Satversmes 90. pantu "Ikvienam ...
Ilze Pilsētniece
Numura tēma
Par priekšlikumu nodot privātās rokās žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu
AUTORU KATALOGS