ŽURNĀLS Īsziņas

14. Septembris 2010 /Nr.37 (632)

Iekustas bezstrīdus lietu izņemšana no tiesu kompetences

Saeima sāk spert pirmos reālos soļus, lai tiesas un citas iestādes kaut daļēji tiktu atbrīvotas no tām neraksturīgām darbībām. Daļu pienākumu, ko līdz šim veica tiesas un Uzņēmumu reģistrs, plānots nodot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi piecu normatīvo aktu grozījumus un iesniegusi tos izskatīšanai Saeimā. Šā gada 8. septembrī tos skatīja Saeimas Juridiskā komisija un nolēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Civilstāvokļa aktu likumā, Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Grozījumi ir savstarpēji saistīti, un tos visus vieno ideja par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām, kā arī saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā lietu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku, akciju sabiedrību akcionāru un koope­ratīvo sabiedrību biedru sapulces sasaukšanas lietu, kuras pašlaik veic Uzņēmumu reģistrs atbilstoši Komerclikuma 213. panta ceturtajai daļai, 269. panta ceturtajai daļai un 270. panta piektajai daļai, uzticēšanu zvērinātiem notāriem.

Tieslietu ministrija uzskata, ka saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā (saskaņā ar Civillikuma 1837. pantu) un bezstrīdus laulības šķiršanas lietas lietderīgi nodot tiesu sistēmai piederīgajām personām – zvērinātiem notāriem, kuri efektīvi spēj sniegt personām nepieciešamo juridisko palīdzību šajās lietās. Bez tam pretēji Notāru padomes viedoklim Tieslietu ministrija uzskata, ka bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešanu laulībām, kuras slēgtas Latvijā, lietderīgi nodot arī dzimtsarakstu nodaļām. Tādējādi personas, kuru laulība ir slēgta Latvijā un kurām nepieciešama formāla laulības šķiršana bez citu ar to saistītu jautājumu risināšanas (piemēram, mantas sadale, abu kopīgā bērna uzturlīdzekļu un saskarsmes tiesību noregulēšana) vai šajās lietās ir savstarpēja vienošanās, varētu vērsties dzimtsarakstu nodaļās.

Notāru padomes pārstāve Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka bezstrīdus laulību šķiršana būtu nododama tikai zvērinātiem notāriem. Šī funkcija nav jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem. Notāri ir gatavi izveidot nepieciešamo reģistra sistēmu, turklāt daļu no ienākumiem, izpildot šo funkciju, notāri atdos atpakaļ valsts budžetā nodokļu veidā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvāto variantu un uzsvēra, ka dzimtsarakstu nodaļas var veikt bezstrīdus laulību šķiršanu tāpat kā laulības reģistrāciju, turklāt lētāk (nodeva notāriem būtu Ls 65,50, bet dzimtsarakstu nodaļās – Ls 25). Atsevišķiem deputātiem radās jautājums, kā iedzīvotāji varēs zināt, kad doties uz tiesu, kad – pie notāra vai uz dzimtsarakstu nodaļu. Uz šo jautājumu pārējo deputātu atbilde bija triviāla un sarkastiska – gan jau sapratīs, ja arī nespēs, tad nāksies dzīvot kopā.

Notāriem plānots nodot arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku, akciju sabiedrību akcionāru un kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces sasaukšanas lietas. Minētā sabiedrību sapulču sasaukšanas funkcija nav Uzņēmumu reģistram kā komercreģistra iestādei raksturīga funkcija. Savukārt minētās sabiedrību sapulču sasaukšanas funkcijas ietvaros veicamās darbības ir līdzīgas zvērinātu notāru jau patlaban veiktajām darbībām atbilstoši Notariāta likumā noteiktajam (piemēram, Notariāta likuma XVI nodaļā reglamentētā paziņojumu apliecināšana).

8. septembra sēdē deputāti atbalstīja izstrādātos likumprojektus un nolēma tos nodot izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam 16. septembrī, nosakot priekšlikumu iesniegšanai piecas dienas. Deputāti apliecināja gatavību pirms otrā lasījuma vērtēt bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu arī dzimtsarakstu nodaļām.

Gatis Litvins

1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai
Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap ...
2 komentāri
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums
Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – ...
Kristaps Ābelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums
2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. ...
Ēriks Kalnmeiers
Nedēļas jurists
Ēriks Kalnmeiers
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārds" meklē talantus tiesību zinātnē
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS