ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Marts 2012 /Nr.10 (709)

Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā
21 komentāri
Mg.iur.
Agris Bitāns
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors,zvērināts advokāts 

Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ir juridiskas izpētes vērts. Tāpat tas apliecina, ka tā nav tikai viena Latvijas pārnovada iedzīvotāju iedoma, ka viņiem var būt sava valoda, kuru varētu lietot arī oficiālajā saziņā. Šā raksta mērķis ir apskatīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveidu juridiskajā skatījumā. Skaidrs, ka vienā rakstā nevarēs sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un piedāvāt juridisku risinājumu. Tomēr, lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jāizvērtē juridiska rakstura jautājumi.

Lai šo jautājumu skatītu racionāli, vispirms ir jā­kliedē vairāki aizspriedumi un neskaidrības.

Pirmkārt, ir jānorāda, ka diskusijās par latgaliešu valodu netiek skaidri nošķirts skatupunkts, no kura šis jautājums tiek aplūkots. Runājot par jebkuru valodu, ir jānošķir valoda kā lingvistisks (valodniecisks)1 koncepts no juridiska un sociāla koncepta. Katrā no tiem valodas definējums un arī izpratne var atšķirties. Nenoliedzot katra koncepta nozīmīgumu, šā raksta izpētes objekts būs valoda kā juridisks koncepts.

Otrkārt, ne vienmēr ir skaidri nošķirti tādi jēdzieni kā "valoda", "dialekts" un "izloksne". Jāsaka, ka izpratne par to, kas ir dialekts un kas ir izloksne, laika gaitā mainās. Tas, ka vairumā Latvijas sabiedrības vēsturiski apziņā ir iesakņojies, ka latgaliešu valoda ir tikai dialekts vai izloksne, bet ne valoda, nonāk pretrunā ar pasaulē izplatītu viedokli, ka tā ir atsevišķa valoda, un to pat pasniedz ārvalstu universitātēs. Tas, ka latviešu valoda kā valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē,2 nenozīmē, ka tā ir radusies ne no kā. Tā nevarēja izveidoties bez Latvijas teritorijā pirms tam pastāvošām valodām,3 t.sk. senās latgaļu valodas.4

Treškārt, ir vērts noskaidrot terminoloģisku apzīmējumu – latgaļu valoda vai latgaliešu valoda. Terminu "latgaļu valoda" lieto divās nozīmēs. No vēsturiskās perspektīvas: senās latgaļu cilts valoda, ko runāja mūsdienu Latvijas teritorijas austrumos. Un no mūsdienu perspektīvas: valoda, kurā runā mūsdienu Latvijas Latgales reģionā. Latvijā tā tiek uzskatīta par latviešu valodas dialektu, bet pasaulē plaši izplatīts viedoklis, ka tā ir atsevišķa valoda. Pēc autora domām, termins "latgaļu valoda" (latgaļu volūda) būtu atbilstošāks, jo tas aptver šīs valodnieciskās vienības senāku izcelsmi un normatīvismu, kā arī tās pastāvēšanu ārpus Latgales teritorijas. Līdz ar to termins "latgaļu valoda" šajā rakstā tiks lietots kā pagaidu termins šīs valodnieciskās vienības apzīmēšanai ar šādu nozīmi.

 

Vai latgaļu valoda ir drauds

Neatkarīgi no to, kā šī valodnieciskā vienība tiek apzīmēta, kā arī vai tā ir valoda vai dialekts, pamatjautājums ir par šīs valodnieciskās vienības statusu Latvijā. Tādējādi arī par to, vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lēmumā lietā Nr. A42571907 SKA–596/2009 atzītais, ka "latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā" iztur kritiku?

Izvērtējot tēzes5 pie šā nolēmuma,6 rodas izjūta, ka latgaļu valoda aplūkota kā kaut kas antagonisks. Bez šā lēmuma loģiskajām un juridiskajām kļūdām, kas tiks aplūkotas vēlāk, ir acīmredzams, ka jātiek skaidrībā par to, vai latgaļu valoda, pat esot izloksnes vai dialekta statusā, ir drauds valsts valodai?

Šajā sakarā ir vērts apskatīt citu valstu konstitucionālo regulējumu par valsts valodu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (21)
21 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
FACmhzJBIn
12. Jūlijs 2012 / 06:40
0
ATBILDĒT
x4uq0T rfkchknbleex
QaSlWaDTV
10. Jūlijs 2012 / 10:26
0
ATBILDĒT
NXUSOB dxsdmumdbuhq
wSlmcyNxjymbr
9. Jūlijs 2012 / 23:30
0
ATBILDĒT
Hi,just wanted to say this is a very istreenting blog/page. I need more time to read it today or tomorrow but so far it looks very helpful. I\'ve been trying to learn the language for years now without much success. When I go to riga this week I plan to get the dictionary :)Hope you keep up the blog. love your cooking blog. I am waiting for you do the receipe for siers salti :)
raLOVEca
11. Marts 2012 / 20:25
0
ATBILDĒT
ha, ja latgaļu valoda ir patstāvīga valoda, nevis latviešu valodas izloksne, tad pilnīgi pamatoti būs arī situācija, ja latgalieši nodibinās arī savu valsti. valoda [ nevis izloksne vai dialekts] ir, tauta tad arī..aiziet jauna valsts ar savu robežu un teritoriju.
M.Krieva
8. Marts 2012 / 20:50
0
ATBILDĒT
Njā, laikam īstā brīža sajūta dialekta nesējiem nepiemīt.



Iesaku autoram sākt tiesās uzstāties latgaliski. Būs tikpat labs un piemērots moments. Varēs pie viena arī savu pārliecību tādejādi paust.
Normens
8. Marts 2012 / 16:09
0
ATBILDĒT
Arguments ir pilnīgi loģisks un izriet no pozīcijas, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un attiecas tikai uz latviešu un latgaliešu valodas vai dialekta attiecībām.

Un nevajag atkal ar to bezjēdzīgo propogandu refenduma sakarā ņemties! Kā redz krievu mazākuma valoda, varot apdraudēt latviešu vairākuma valodu? :) Nevajag profanēt.

Argumenta ideja sekojoša: stipra latgaliešu valoda ir iespējama tikai stipras (lasi - vienīgās) latviešu valodas kā valsts valodas ietvaros! Tas tak laikam ir saprotams, ka krievu valodas pozīciju nostiprināšanās vienlīdz, ja ne vēl vairāk apdraudētu arī latgaliešu valodu!
Rigaer Zeitung
8. Marts 2012 / 15:27
0
ATBILDĒT
argumentācijai, kas tiek izmantota latgaliešu valodas aizsardzībai, ir jābūt tādai, lai to nevar izmantot krievu valodas \\\"aizsardzībai\\\" LV. Jo ir taču saprotams, ka latgaliešu valoda būs stipra tikai tad, ja latviešu valoda būs stipra.

-----

Izklausās pēc neloģiska apgalvojuma, ka latviešu (vairākuma) valoda nevar būt stipra, ja aizsargāt krievu (mazākuma) valodu. Ja Normens uzskata, ka mazākuma valoda var radīt draudus vairākuma valodai, kurai jau ir nostiprināts vienīgās valsts valodas statuss, tad viņam būtu jāatzīst, ka daudz lielāki draudi Latvijā pastāv krievu valodai un visām citām mazākumvalodām, un tieši tām vajadzīga lielāka aizsardzība, bez pēdiņām, nekā vairākuma valodai.
Arvīds
8. Marts 2012 / 14:34
0
ATBILDĒT
Ivo > 06.03.2012 12:30



[0]



Tad jau jāturpina tālāk- kurzemnieku, ventiņu dialektam , arī slātaviešu - pieprasīt to pašu, ko latgaļi prasa!!!

Sviests!



Paļdis Agri par satureigim dasacejumim. Latvejis tīsom latgaļu volūda ir svešvolūda. Paļdis dīvam ka Latgola ir Eiropā, agri voi vālu holohausta politika pret latgaļu volūdu tiks nūsūdeita. Taidim kai Ivo ;isoku palasēt Eiropys komisejis ziņojumu par Latveju nu 2011.goda 9. decembra ,,Par rasismu i naīcīteibu ,, 53-56 pantus
Normens
8. Marts 2012 / 10:10
0
ATBILDĒT
Nav īstais temats PR taisīšanai. Raksts nepatika. Temats nepieļauj tikai juridiski argumentāciju. Nav strīda par to, ka latgaliešu valoda ir jāaizsargā, bet ir jāsaprot, kā. Pirmkārt, jēdzieniski nav korekti - latgaliešu valodas aizsardzību argumentēt ar normām, kas paredz: 1) gan mazākuma valodu aizsardzību, tas ir, valodas, kas nav latviešu valoda; 2) gan argumentējot, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas veids, dialekts, u.tml. Uz to jau netieši norādījis augstāk Francis Ksavers.

Nav nekādu iebildumu, ka latgaliešu valodu, kas juridiski ir dialekts, izloksne, sadzīviski vai vai no valodniecības viedokļa sauc par valodu, bet pats Bitāna kungs uzsver, ka runa ir par juridisku skatupunktu.

Otrkārt, ir jāpiekrīt, ka AT Senāta spriedums ir diezgan apšaubāms, bet šie jautājumi nav tik viennozīmīgi un spriedums ir labi un izvērsti motivēts, tāpēc, veids, kādā Bitāna kungs brauc virsū Senātam nav korekts.

Treškārt, nav saprotams, kas tā tāda beigās par politisku vārīšanos Jurista vārdā? Tas, kas ir pateikts visdrīzāk jau nav nepareizi, bet, izlasot šitādu rakstu, JV redakcija drīzumā varētu saņemt iesūtītus uzsaukumus no partiju juristiem. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Nobeigumā: Ir viena svarīga lieta. Protams, ka latgaliešu valoda ir jāiaizsargā un jāaattīsta. Tikai par. Tomēr argumentācijai, kas tiek izmantota latgaliešu valodas aizsardzībai, ir jābūt tādai, lai to nevar izmantot krievu valodas \\\"aizsardzībai\\\" LV. Jo ir taču saprotams, ka latgaliešu valoda būs stipra tikai tad, ja latviešu valoda būs stipra. Konkrētajā rakstā par to nav padomāts.
Proficius Aliri
8. Marts 2012 / 08:09
0
ATBILDĒT
Latgaliešu (latgaļu) valoda nav dialekts. To atzīst vai nu par augšzemnieku dialekta latgaliskajām izloksnēm vai radikālāk - par atsevišķu valodu (piem., 2009.gada 17.oktobrī Rēzeknē 2.starptautiskajā latgalistikas konferencē tika pieņemta rezolūcija: “Izvērtējot sociolingvistisko situāciju Latgalē, 2.starptautiskās latgalistikas konferences dalībnieki atzīst, ka latgaliešu valoda atbilst reģionālās valodas statusam, un aicina izstrādāt pasākumu programmu šī statusa apstiprināšanai.” Rezolūcija tika nosūtīta valsts iestādēm, to parakstīja 62 zinātnieki no Latvijas un ārzemēm.).



\"Latviešu valoda kā valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē\" - to var teikt vienīgi par mūsdienu jeb moderno latviešu literāro valodu. Tādā aspektā \"latgaļu valoda\" (kā \"literāra valoda\" rakstā lietotā izpratnē) izveidojās vēl vēlāk).

Un šādu normētu latgaļu rakstu valodu dēvēt par lierāro valodu ir pārspīlēti. Pat minētajos MK noteikumos ir atsauces uz latviešu literāro valodu kā pretstatu lagaļu rakstu valodas formām.
rrr
7. Marts 2012 / 15:53
0
ATBILDĒT
Kas tad tas par jaunumu: \"latviešu valoda kā valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē\"? Tur jau vajadzēja atsaucēs Lindermana kunga rakstus likt :)
andis
7. Marts 2012 / 06:12
0
ATBILDĒT
Priekšlikums.



Varētu pēčāk apkopot visu rakstus, kas publicēti JV un ne tikai par latgaliešu valodu un pārtulkot latgaļu valodā. Bitāna raksts būtu viens no piemērotākajiem, ko pēc tam varētu latgaliešu valodā nopublicēt JV. Es personīgi ar prieku mēģinātu paboksterēt un blakus nosēdināt kādu latgali, lai atkorīģē manu dikciju. Saprast arī varētu bez latgaļa klātbūtnes, ja blakus noliktu Bitāna rakstu literālajā latviešu valodā.



Latgaļu valodas sakarā, musu tiesību zinātāji, kā nekā veido tādu kā kulturvēturisku mantojumu par šo jautājumu. Jauki būtu, ja arī latgaļu valodā ko tādu varētu atstāt.



Te i valsts politika parādītos ne tikai statista un deklaratīvisma izpausmē, bet arī mūsu vēlēšanās paplašināt savas zināšanas. Latgaļiem kopumā, latviešu literālā valoda nav tik sveša kā literālajiem latviešiem latgaļu valoda?



Kaut kādā mērā mēs savā latviešu literālismā, kļūstam nevis bagātāki, bet nabadzīgāki, tā kā ES kurs par kultūras daudzveidību varētu būt pareizā virzienā.
fizikis
6. Marts 2012 / 22:15
0
ATBILDĒT
Nevar salīdzināt Zviedrijas-Somijas un Krievijas-Latvijas situāciju. Zviedrija nepiesaka sevi kā impēriju (ne tieši, ne arī \\\"caur puķēm\\\") nu jau vairākus gadu simtus. Loģiski, ka zviedru valodas kā oficiālās valsts valodas noteikšanai Somijā nav nekādas \\\"briesmīgas\\\" konsekvences.
Rigaer Zeitung
6. Marts 2012 / 17:28
0
ATBILDĒT
vai šāda ievirze nav uzskatāma par Latvijas valstisko pamatu apdraudošu. Mēs tomēr nedzīvojam ne Spānijā, ne Somijā, kur, stiprinot minoritāšu valodas, nav jāsatraucas par tālākām konsekvencēm politiskās migrācijas rezultātā spēcīgās krievu valodas kontekstā

----

Somijā šādam satraukumam varētu būt lielāks pamats, jo nav vīzu režīma ar Zviedriju, tomēr nekas briesmīgs nav noticis.
Ivo
6. Marts 2012 / 12:30
0
ATBILDĒT
Tad jau jāturpina tālāk- kurzemnieku, ventiņu dialektam , arī slātaviešu - pieprasīt to pašu, ko latgaļi prasa!!!

Sviests!
Ilze
6. Marts 2012 / 10:29
0
ATBILDĒT
\\\"Valstij jānodrošina latgaļu valodas kā latviešu valodas paveida prakstiska izmantošana saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm Latvijas Republikā\\\".

Varbūt Bitāna kungs var precizēt, vai šis uzstādījums jāsaprot tādā veidā, ka valstij visā tās teritorijā, ieskaitot Kurzemi, Vidzemi un Zemgali, ir jānodrošina arī obligāta latgaliešu valodas mācība skolās, lai nākamie valsts un pašvaldību darbinieki spētu arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē lasīt, rakstīt un runāt latgaliešu valodā?
Roberts
6. Marts 2012 / 10:23
0
ATBILDĒT
Raksts pilnīgi nevietā un nelaikā.
Pauls Puķītis
6. Marts 2012 / 09:59
0
ATBILDĒT
Raksta nobeigumā Latgales situācijas sakarā minētā frāze \"Vairāku valodu kā valsts oficiālu valodu pastāvēšana nav nekas ārkārtējs [..]\" liek uzdot jautājumu autoram, vai šāda ievirze nav uzskatāma par Latvijas valstisko pamatu apdraudošu. Mēs tomēr nedzīvojam ne Spānijā, ne Somijā, kur, stiprinot minoritāšu valodas, nav jāsatraucas par tālākām konsekvencēm politiskās migrācijas rezultātā spēcīgās krievu valodas kontekstā. Domājams, ja jūtīgās tēmas apskatā ir īpaši konseventi jāpieiet valodu vai valodas paveidu dalījumam. Atzinīgi vērtējama autora iestāšanās par latgaļu valodas stiprināšanu un attīstību, taču līdzīgi kā kritizētajā Senāta nolēmumā rakstā ir saskatāmas pretrunas.
dr.
6. Marts 2012 / 09:20
0
ATBILDĒT
Laiki kopš 1917.gada ir stipri mainījušies. Mūsu laikos nevar uzlikt par pienākumu iestādēm pieņemt dokumentus latgaļu valodā. Tad jau par ES oficiālajām valodām jāatzīst arī kastīliešu, basku, divas norvēģu un vēl nezin cik vēl Eiropā lietotas valodas. Ir jānošķi valsts oficiālā valoda no valodām, kuras savai saziņai izmanto valsts reģionu iedzīvotāji.
andis
6. Marts 2012 / 04:36
0
ATBILDĒT
Paldies Bitāna k-gam par rakstu.



Raksta ietvaros valsts tiek asociēta, kā kaut kāds trešais spēlētājs. Kas ir Latvijas valsts? Valsts esams mēs (tas gan atkarīgs no asociācijas). Valsts uztveršna kā kaut kāds trešais mums ļauj nebūt tik apzinīgiem vienam pret otru. Kā valstij kā jurdiskai fikcijai var būt atbildība, pienākums u.t.t.? Jā mēs valsti neuztveram kā personu X uz ko novelt vainu, tad mūms vienam pret otru būtu jākļūst nopietnākiem.



Rakstā maziņš mīnusiņš ir jūtama tiesību pozitīvisma pieeja.



Par pēdējo rindkopu pirms Nobeiguma varētu nepiekrist. Latgaliešu valodas un Latviešu literālās valodas vecums liek domāt, ka Latgaliešu valoda pārdzīvos savu atvasīti. Prasījās veiksmīgāks formulējums. Ar to rindkopu vajadzēja beigt.



Nobeigums bija pilnīgi lieks labās struktūras deļ un vieta \\\"žurčikā\\\" būtu ietaupīta.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā
Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas ...
18 komentāri
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizvadīts pirmais gads, kopš zvērināti notāri šķir laulību
2011. gada 1. februārī stājās spēkā virkne grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, ar kuriem tika noteikts, ka turpmāk bezstrīdus laulības šķiršanas lietas izskatīs zvērināti ...
11 komentāri
Linda Vīnkalna
Nedēļas jurists
Linda Vīnkalna
8 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Notāru dienu tradīcija turpinās
Zvērināti notāri ir vieni no retajiem, kas rīko pasākumu, kurā ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas saņemt atbildi uz līdz tam sev neatbildētajiem jautājumiem. Jautājumu dažādība parasti ir ...
Tiesību prakse
Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli
Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS