ŽURNĀLS Intervija

31. Jūlijs 2012 /Nr.31 (730)

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru
Frānsiss Garijs intervijā Magdai Papēdei un Dinai Gailītei
Boriss Koļesņikovs

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū.

Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry)  – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju.

Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs.

WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas.

Latvijas Republikas Patentu valde šogad svin 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Tam par godu tiek rīkota konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvija pārorientējās no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, līdz ar to vajadzēja atjaunot likumus gan par rūpnieciskā īpašuma tiesībām, gan autortiesībām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins
Notikums
Sociāli atbildīgā valstī nav pieļaujama kolektīva sodīšana  
25.–27. jūlijā notika ikgadējais Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs "Bīriņi 2012". Katru gadu tajā pulcējas juristi un citu profesiju pārstāvji, lai diskutētu par dažādiem konkrētajā laikā ...
3 komentāri
Fēlikss Cielēns
Domu mantojums
Baltijas Federācija
Roberts Pukenis
Skaidrojumi. Viedokļi
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas federatīvās valsts izveidošanas nepieciešamība
Šī raksta mērķis ir diskutēt par iespēju izveidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas federatīvo valsti (turpmāk – ILLF), analizējot to sekmējošos faktorus un reālpolitisko situāciju. Vispirms tiks mēģināts raksturot triju Baltijas ...
Jānis Pleps
Domu mantojums
Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā
5 komentāri
Juris Jansons
Tiesību prakse
Slēgtas tiesas sēdes materiālu publiskošana un privātās dzīves aizskārums
12 komentāri
AUTORU KATALOGS