ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Augusts 2012 /Nr.34 (733)

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
II. Problēmas brīdinājuma procesā pēc brīdinājuma izsniegšanas
5 komentāri
Dipl.iur.
Erlens Markovskis
 

Pirmajā rakstā* autors apskatīja tās saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) problēmas, kas rodas līdz brīdim, kad parādniekam tiek izsniegts brīdinājums. Šajā rakstā autors pievērsīsies tiem jautājumiem, kas saistīti ar SPIBK procesu pēc brīdinājuma izsniegšanas parādniekam. Tie ir tiesvedības izbeigšana un saistību piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana.

1. Tiesvedības izbeigšana un pāreja uz parasto civilprocesu

CPL 406.7 panta pirmā daļa nosaka: "Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā." Līdz ar to, ja parādnieks ir iesniedzis iebildumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu (CPL 406.8 p.1. d.). Kā redzams, nekāda pāreja uz parasto civilprocesu prasības kārtībā CPL nav paredzēta. Ja kreditors vēlas, viņš var celt prasību prasības tiesvedības kārtībā (CPL 406.8 p.3. d.).1

Lai gan Latvija brīdinājuma kārtības institūtu ir pārņēmusi galvenokārt no Vācijas civilprocesa, jāsecina, ka Vācijā šī pāreja uz prasības tiesvedību CPL ir ietverta. Piemēram, ja parādnieks laikā iesniedz iebildumus (tos var iesniegt divu nedēļu laikā, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek izdots izpildes lēmums; Vācijas CPL 694. p. 1. d.), tiesa tos pārsūta pieteicējam (Vācijas CPL 695. p.).2 Salīdzinājumam: Latvijas CPL 406.7 panta otrā daļa paredz nosūtīt parādnieka atbildi pieteicējam tikai tad, ja parādnieks atzinis pieteikumu kādā tā daļā (tad pieteicējam tiesa paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā). Attiecīgi, ja parādnieks iesniedzis iebildumus pret maksājuma pamatotību, tiesnesis uzreiz pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, nemaz pirms tam neinformējot pieteicēju par parādnieka iebildumiem un to saturu.

Vācijas civilprocesā, pēc tam, kad tiesa pārsūtījusi parādnieka iebildumus pieteicējam, katram no šiem lietas dalībniekiem ir tiesības ierosināt strīdu jeb lietas izskatīšanu prasības kārtībā (Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Ja kāda no pusēm (pieteicējs vai parādnieks) to pieprasa, tiesa ex officio pārsūta lietas materiālus piekritīgajai tiesai (kurai ir piekritība skatīt attiecīgo strīdu starp pusēm;3 Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Pieteicējs lūgumu par pāreju uz parasto civilprocesu var iekļaut jau pašā pieteikumā par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā vai arī izteikt to pēc tam, kad saņēmis parādnieka iebildumus4 (Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Tiesnesis pēc parādnieka iebildumu saņemšanas šādā gadījumā pārsūta lietas materiālus pieteicēja pieteikumā norādītajai tiesai, kura dod pieteicējam divu nedēļu laiku, lai pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā pārveidotu par prasības pieteikumu atbilstoši Vācijas CPL noteiktajām prasībām (sk.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
27. Augusts 2012 / 14:50
0
ATBILDĒT
Rakstam par konkrēto tēmu nav ne vainas!
Paldies
23. Augusts 2012 / 09:24
0
ATBILDĒT
Interesanti, ka autors izpētīja šo jomu, ja jurista pievērš kādam jautājumam tik nopietni, tiesību sistēma attīstās kopumā, un ieguvēji ir visi.
Gunārs
22. Augusts 2012 / 12:21
0
ATBILDĒT
Labākais risnājums būtu izņemt tās no tiesas kompetences. Tiesa izšķir strīdus, nevis formāli administrē bezstrīdus lietas. Tam nav nepieciešams tiesneša statuss un kompetence.
Proficius Aliri
22. Augusts 2012 / 09:04
0
ATBILDĒT
Patīkami, ka rakstā atspoguļotas ne tikai problēmas, bet piedāvāti konkrēti risinājumi. Runājot par pāreju uz parasto civilprocesu, vai Latvijā tiešām būtu nepieciešams attiecināt šādu automātisku procedūru ne tikai uz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (EMRP). Rakstā nav minēts, bet varbūt bija kādi apsvērumi, kāpēc Latvija nepārņēma Vācijas regulējumu arī šajā jautājumā. Protams, regulas Nr.1896/2006 veiksmīgai īstenošanai adekvātu regulējumu jāparedz, taču tas automātiski nenozīmē, ka vietējā (ne pārrobežu) līmeņa lietās tas arī vajadzīgs. Turklāt, vai ir zināms, cik daudz iebildumu dēļ izbeigto SPIBK procesu tiek turpināti parastā kārtībā? Iespējams, šeit jāparedz minimālā prasības summa, lai automātiski nenotiktu pāreja prasības par 5, 10 latiem?

Autors piedāvā arī ieviest apzīmējumu „automātiski aizstāj”. Kur būtībā (nevis tikai nosaukumā) ir atšķirība no lēmuma atcelšanas? Vai to varētu salīdzināt ar formālās un materiālās tiesību normu derogācijas gadījumiem? Un vai ir kaut kāda nozīme tam, vai SPIBK procesā pieņemtais lēmums jau ir vai vēl nav izpildīts, ja šo lēmumu „automātiski aizstāj”?
mja
21. Augusts 2012 / 13:36
0
ATBILDĒT
Inovatīvs viedoklis. Taču atkal tik daudz grozījumu vienam atsevišķam procesa paveidam... Tīri normāli taču līdz šim viss norisinās,
visi numura raksti
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām
114 komentāri
Signe Mežinska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioētika, embrija morālais statuss un abortu problēma
Diskusijas par ētikas problēmām, kas saistītas ar medicīnas praksi, ir bijušas aktuālas vienmēr, tomēr 21. gadsimtā eitanāzija, orgānu transplantācija, cilmes šūnu pētījumi, medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ģenētiskā ...
Ilma Čepāne
Tiesību politika
Latvija ir referendumu paradīze
13 komentāri
Skaidrojumi. Viedokļi
Sanhosē panti: aborts un nedzimuša bērna statuss starptautiskajās tiesībās
Sanhosē panti (San José Articles) ir dokuments, kuru 2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē parakstīja četrdesmit eksperti no dažādām valstīm: praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, ...
11 komentāri
Andris Grūtups
Vēstules
Par Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu
2012. gada 31. jūlijā "Jurista Vārds" (Nr. 31(730)) publicēja izvilkumus no Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona 2012. gada 29. jūnija atzinuma pārbaudes lietā Nr. 148-5D/2012 "Slēgtas tiesas sēdes materiālu publiskošana un ...
10 komentāri
AUTORU KATALOGS