ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Septembris 2012 /Nr.37 (736)

Tiesību tālākveidošana krimināltiesībās
34 komentāri
Mg.iur., Dipl.philol.
Gundega Slaņķe
LU Juridiskās fakultātes doktorante, zvērinātu advokātu biroja "Centrs" juriste 

Tiesību tālākveidošanas praktiskās izpausmes Latvijas krimināltiesībās līdz šim nav pētītas tikpat kā nemaz, tās minētas vien garāmejot, īpaši tas attiecas uz tiesību tālākveidošanu, piemērojot tiesību normas, kas noteic noziedzīgu nodarījumu sastāvus. Arī tiesību tālākveidošanas teorētiskie aspekti, tostarp tās metožu pieļaujamība krimināltiesībās, lielu zinātnieku uzmanību nav izpelnījušies.1 Un kā nu ne – vismaz teorētiski taču analoģija krimināltiesībās ir stingri aizliegta, savukārt teleoloģiskajai redukcijai un citām tiesību tālākveidošanas metodēm tradicionāli tiek pievērsta mazāka uzmanība.2 Tomēr praksē arī krimināltiesībās visai plaši tiek veikta tiesību tālākveidošana: analoģija, teleoloģiskā redukcija, nenoteiktu juridisku jēdzienu piepildīšana ar saturu un vispārējo tiesību principu konkretizācija.

1. Analoģija krimināltiesībās – vai tiešām nepieļaujama3

Kā teorijā atzīst tiesību zinātnieki un praksē akceptē tiesību piemērotāji – tiesas un tiesneši –, analoģija ir pieļaujama privāttiesībās (civiltiesībās) un civilprocesā, administratīvajās tiesībās4 un administratīvajā procesā, kā arī kriminālprocesā.5 Tiesas un tiesneša tiesības un pienākums lietot analoģiju normatīvi nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme)6 1. un 91. pantā,7 Civillikuma8 4. pantā,9 Civilprocesa likuma10 5. panta piektajā daļā,11 Administratīvā procesa likuma12 17. panta otrajā daļā.13

Zinātnieku teorētiskie uzskati par analoģijas lietošanu krimināltiesībās un šādas rīcības tiesiskumu atšķiras. Tomēr, analizējot konkrētu tiesību normu piemērošanas iespējas, pat krimināltiesību zinātnieki de facto atzīst krimināltiesību normu piemērošanu pēc analoģijas, turklāt arī par sliktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam, tikai dēvē to par interpretāciju. Krimināltiesību normas pēc analoģijas, protams, to nesaucot vārdā, piemēro arī tiesas.

1.1. Analoģijas un interpretācijas nošķiršana

Interpretācijas priekšmets, kas iezīmē tās robežas, ir tiesību normas teksts.14 Tādējādi tiesību normu iztulkot gramatiski nozīmē noskaidrot tajā ietverto vārdu nozīmi, sākot ar visšaurāko un beidzot ar visplašāko. Pārkāpjot vārdu nozīmes ietvarus, jau tiek veikta tiesību tālākveidošana.15 Viens no tiesību tālākveidošanas paņēmieniem ir analoģija – metode, kuru izmantojot normatīvajā tiesību aktā tieši nenoregulētam faktiskajam sastāvam tiek piemērotas 1) tam līdzīgu faktisko sastāvu regulējošas normas tiesiskās sekas (likuma analoģija) vai 2) no vairākām līdzīgus faktiskos sastāvus regulējošām normām atklāts vispārējs tiesību princips, kas aptver gan likumā noregulēto, gan arī tieši nenoregulētos faktiskos sastāvus (tiesību analoģija).16

Jēdziens "analoģija" ietver ne tikai likuma un tiesību analoģiju, bet arī slēdzienu par apjomu, kas ir analoģijas slēdziena kvalificēts paveids. Lietojot slēdzienu par apjomu, kādā tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas tiek attiecinātas uz rakstītajās tiesību normās tieši neregulētu dzīves gadījumu tāpēc, ka pēdējais vēl jo vairāk pelna tādu pašu tiesisko risinājumu.17 Viens no slēdziena par apjomu veidiem ir slēdziens "no mazākā uz lielāko" (ja noteiktas tiesiskās sekas likumā paredzētas mazāk nozīmīgam dzīves gadījumam, tām vēl jo vairāk jāiestājas arī tiesiskā novērtējuma ziņā nozīmīgākā dzīves gadījumā).18

1.2. Analoģija krimināltiesībās – šīs nozares zinātnieku un tiesību teorijas speciālistu teorētiskie uzskati

Analoģija krimināltiesībās nav pieļaujama jeb nullum crimen, nulla poena sine lege – tā strikti un konsekventi apgalvo ievērojamākie Latvijas krimināltiesību zinātnieki: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (turpmāk – LU JF) profesore Dr.iur. Valentija Liholaja19 un LU JF profesors Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš.20 Analoģijas aizliegums krimināltiesībās attiecas ne tikai uz pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, bet arī uz tādām noziedzīgas darbības formām kā sagatavošanās noziegumam un nozieguma mēģinājums, kā arī visiem līdzdalības gadījumiem.21 Analoģijas piemērošanas aizliegumu krimināltiesībās paredzēts expressis verbis normatīvi nostiprināt Krimināllikumā22 (turpmāk – KL), papildinot KL 1. pantu ar attiecīgu ceturto daļu.23

Tiesību teorētiķu viedoklis par analoģijas lietošanas tiesiskumu krimināltiesībās ir atšķirīgs. LU JF docenta Dr.iur. Jāņa Neimaņa un Mg.iur. Marģera Zeitmaņa ieskatā, krimināltiesību normu piemērošana pēc analoģijas pieļaujama, ja tā uzlabo noziedzīga nodarījuma izdarītāja stāvokli.24 Tātad pēc analoģijas drīkst piemērot KL Vispārīgās daļas tiesību normas. Šis viedoklis atbalstīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas (turpmāk – Augstākā tiesa) 1995. gada 29. maija plēnuma lēmumā Nr. 3 "Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos,"25 kā arī Vācijas26 un Krievijas27 tiesību zinātnē.

"Analoģija par sliktu apsūdzētajam (tiesājamam) pēc vispārējā principa krimināltiesībās ir izslēgta [..]. Tomēr [..] publiskajās tiesībās analoģijas aizlieguma princips kontinentālās Eiropas tiesību lokā ir attīstījies tādējādi, ka tiesību normu piemērošanas prakse norāda uz to, ka, balstoties uz taisnīguma principu un no tā atvasināto principu "vienlīdzība likuma priekšā" jeb "būtiski līdzīgas cilvēku darbības ir jāregulē līdzīgi", tiek ņemti vērā ētiskie novērtējumi un personu darbību radītie būtiski līdzīgie rezultāti. [..] Secinājums, kas izriet no iepriekšminētā, ir šāds: analoģija publiskajās tiesībās pieļaujama, pamatojoties uz morāles un taisnīguma apsvērumiem, ja personas darbības rezultāts ir būtiski līdzīgs tam rezultātam, par ko likums paredzējis atbildību,"28 atzīst LU JF profesore Dr.iur. Daiga Rezevska.29

Arī M. Zeitmanis secina, ka atsevišķos gadījumos ir pieļaujama analoģijas lietošana par sliktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam, tostarp piemērojot tiesību normas, kas noteic noziedzīgu nodarījumu sastāvus.30

Analoģijas izmantošana par sliktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam tiek akceptēta Zviedrijas tiesību zinātnē un Zviedrijas Augstākās tiesas praksē, turklāt situācijās, kas, autores vērtējumā, nav būtiski un acīmredzami līdzīgas ar krimināltiesību normu noregulētajiem faktiskajiem sastāviem. Piemēram, divi cilvēki, kas savā darba vietā nevērīgi atstāja radioaktīvu vielu, tika notiesāti pēc Zviedrijas Kriminālkodeksa normas, kurā paredzēta atbildība par vispārēju draudu radīšanu, izplatot indi vai tamlīdzīgas vielas; vielas nevērīgu atstāšanu tiesa vērtēja kā analogu tās izplatīšanai. Turklāt Zviedrijas Augstākā tiesa atzina, ka tās nolēmums ir pretrunā likuma normas tekstam. Viedoklis par šādas analoģijas pieļaujamību pamatots gan ar morāles apsvērumiem, kuri šādos gadījumos prevalē pār tiesisko noteiktību, stabilitāti un paredzamību, gan cietušā interešu aizsardzību, kas parasti nezin kādēļ netiek ņemta vērā, gan likuma normas teksta neatbilstību likuma sagatavošanas dokumentiem un mērķim.31

1.3. Analoģija krimināltiesībās šīs nozares zinātnieku praktiskā skatījumā

Kā jau minēts, analizējot konkrētu tiesību normu piemērošanas iespējas, pat krimināltiesību zinātnieki de facto atzīst krimināltiesību normu piemērošanu pēc analoģijas, taču sauc to nevis par analoģiju, bet par interpretāciju. Zinātnieku viedokļi pilnīgi vai daļēji balstīti Augstākās tiesas plēnuma lēmumos. Lūk, raksturīgākie piemēri.

KL 109. panta "Patvaļīga koku ciršana un bojāšana" pirmajā daļā noteikts sods par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā. Kā skaidro U. Krastiņš, patvaļīga koku ciršana ir "augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no augsnes ar jebkādiem paņēmieniem (nocērtot, nozāģējot, nogāžot, izraujot ar saknēm u. tml.) bez attiecīgas atļaujas (apliecinājuma) vai nogabalā, kur tā nav atļauta, vai ne tajā daudzumā un ne tās sugas kokus, kas norādīti atļaujā".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (34)
34 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
bet ja nopietni...
14. Septembris 2012 / 13:21
0
ATBILDĒT
Tā varētu būt koku bojāšana vai iznīcināšana, atkarībā no bebru aktivitātēm
epistemologs
14. Septembris 2012 / 12:50
0
ATBILDĒT
Jums gan būs lieliska iespēja tikt sveikā ar piespiedu ārstēšanu.(aprakstītās darbības neparprotami liecina par tādu vajadzību) Ja zvēru aizsargi nebūs īpaši nikni - pat ambulatoru. :)

Līdz ar to - sastāvs nesanāk,jo subjekta nav.
Dižfilosofs
14. Septembris 2012 / 11:41
0
ATBILDĒT
Pirmām kārtām kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Koki tad kļūs mazsvarīgi
mazgudrais
14. Septembris 2012 / 08:43
0
ATBILDĒT
godātais, varbūt ir tā, ka kāds Marks Tals kādā šveices juristu portālā sparīgi mēģina pierādīt, ka Latvijas tiesību sistēmā lietotā lietas interpretācija ir pareizāka,

manuprāt varētu būt kādi īpaši izņēmumi, kad kriminļtiesībās jēdzienm jāpiešķir šaurāka vai plašāka nozīmē nekā speciālajā likumā, bet tā nvar būt vispārēja prakse

tas, par ko es šeit cepos, ir jēdziena \"ciršana\" apspēlēšana, šitais nu reiz ir tāds jēdziens, kura šaurāka interpretācija krimināllikumā ir vienkārši duma, ņemot vērā, ka, kā jau komentos tika minēts (dr.iur.), šim jēdzienam ir plašāka nozīme

p.s.

kādam dižam filozofam gribētu pajautāt, ja, piemēram, es noķeru kādus desmit bebrus un piesienu tos kaimiņa mežā pie kokiem, kā tad tiks kvalificēta mana rīcība, attiecībā uz bebru nograustaliem kokiem?
Māris L.
13. Septembris 2012 / 17:28
0
ATBILDĒT
Bez tam Šveices Federālā Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pat vienu un to pašu terminu (konkrētajā gadījumā – terminu „publiski”) vienā likuma dažādos krimināllikuma pantos iespējams interpretēt atšķirīgi, atkarībā no aizsargājamā tiesību objekta, kā arī mērķa, kamdēļ attiecīgā pazīme paredzēta kā viens no kriminālatbildības nosacījumiem. Šveices Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 27. Mai 2004, 6S.318/2003. http://relevancy.bger.ch/cgi-bin/JumpCGI?id=BGE-130-IV-111&lang de&zoom=OUT&system=clir
Māris L
13. Septembris 2012 / 17:28
0
ATBILDĒT
Saskaņā ar Šveices StGB 141.pantu lietai ir vienīgi jānonāk (zugekommen sein muss – vācu val.) pie vainīgās personas. Sevišķi termins „piesavināšanās” neprasa, lai apdraudētais objekts būtu ķermeniska lieta. Pietiekoši, ja vainīgā persona ar svešām mantiskām vērtībām var rīkoties tādā veidā, ka tās tiesīgai personai tiek atņemtas uz ilgu laiku un pakļautas vainīgās personas varai.

Ar kļūdainu bezskaidras naudas iemaksu kontā tā lietotājs iegūst faktisku rīcības varu pār šiem naudas līdzekļiem, kurus var izmantot tik pat labi, kā skaidru naudu, piemēram, izņemt skaidras naudas veidā vai pārskaitīt uz citu kontu. Tas, kurš šādā veidā rīkojas ar saimnieciski svešu mantisku labumu, izdara to pašu, kā tas, kurš citas personas maldības dēļ saņem skaidru naudu. Pēdējā gadījumā personu sodīt, bet pirmajā nē, lai gan abos gadījumos ar identiskiem līdzekļiem notiek iejaukšanās svešā īpašumā, nevar būt Šveices StGB 141.panta patiesā jēga.Šveices Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 28.November 1961, BGE 87 IV 117. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/dfr/c4087115.html

Šveices Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 2.März 1990, BGE 116 IV 134. //www.servat.unibe.ch/dfr/c4116134.html
Māris Leja
13. Septembris 2012 / 17:27
0
ATBILDĒT
Princips, ka vienā likumā lietoto terminu nozīme, būtu saistoša interpretējot Krimināllikumu, nav pašsaprotama lieta. Piemēram, Šveices Federālā Augstākā tiesa ir atzinusi, ka identisku terminu lietošana dažādās tiesību nozarēs nenozīmē, ka krimināltiesībās obligāti pilnībā jāpārņem citā tiesību nozarē lietotā jēdziena nozīme.

Konkrētā lietā ir risināts jautājums par Šveices StGB 141.pantā lietotā termina „lieta” (Sache – vācu val.) izpratni kontekstā ar bezskaidras naudas līdzekļu piesavināšanos, proti, vai termins “lieta” jāsaprot civiltiesiskā izpratnē, proti, tikai kā ķermeniskas mantas (jo Šveices ZGB par lietu atzīst tikai ķermenisku mantu), vai tomēr plašāk.

Viedokli, ka termins „lieta” šī panta izpratnē aptver arī prasījumus, neraugoties uz to, ka civiltiesībās ar šo terminu saprot vienīgi ķermenisku mantu, Šveices Federālā Augstākā tiesa pamatoja šādi:

Piesavināšanos Šveices StGB 141.panta izpratnē izdara tas, kurš mantkārīgā nolūkā piesavinās svešu lietu, kas pie viņa nonākusi (zu ihm gekommen ist – vācu val.) citas personas maldības dēļ vai kā citādi bez šīs personas gribas.

Šveices StGB tuvāk nepaskaidro piesavināšanās (StGB 137.-141.p.) un citu mantisku noziedzīgu nodarījumu sastāvos lietoto terminu „lieta”. Saskaņā ar valdošo viedokli juridiskajā literatūrā un tiesu praksē, kas pausts kontekstā ar noziedzīgā kārtā iegūtas lietas iegādāšanos (sal. Krimināllikuma 314.p.), ar terminu „lieta” saprotami vienīgi ķermeniski priekšmeti, bet ne prasījumi, ja vien tie nav iemiesoti kādā vērtspapīrā. Par labu šādai termina interpretācijai liecina likuma tapšanas materiāli un šī termina parasti lietojamā nozīme. Gan tradicionālā šī vārda nozīme, gan vēsturiskā likumdevēja uzskats pamatojas termina izpratnē, kas lietots civiltiesībās (sk. Šveices ZGB 715.p.).

Tomēr krimināltiesības ir no civiltiesībām neatkarīga tiesību nozare. Tāpēc krimināltiesībās civiltiesiskiem terminiem drīkst brīvi piešķirt atšķirīgu nozīmi, kas vairāk atbilst krimināltiesību mērķim un nodrošina taisnīgāku risinājumu, tostarp, par izšķirošiem atzīt saimnieciskos (ekonomiskos) aspektus. Šādā kontekstā nav šķēršļu terminu „lieta” interpretēt citādi, nekā stingri civiltiesiskā nozīmē. Tāpat par šķērsli nevar kļūt likuma tapšanas materiāli, kas tiesnesim nav saistoši.

Arī Šveices StGB 1.pants, kurā nostiprināts princips „nav soda bez likuma”, neliedz terminu „lieta” saprast plašāk, nekā to domājis vēsturiskais likumdevējs, respektējot mainījušās saimnieciskās dzīves attiecības. Saskaņā ar šo normu pieļaujama jebkāda interpretācija, kas atbilst likuma patiesai jēgai. Šo robežu ietvaros tiesnesim ir tiesības un pienākums normu interpretēt paplašināti.

Šveices StGB 141.panta galvenais mērķis ir apkarot kļūdaini samaksātas naudas, algas u.tml. piesavināšanos. Tāda pati tipiska piesavināšanās darbība ir konstatējama, ja kļūdainais maksājums veikts bezskaidras naudas norēķinu formā, bet tā saņēmējs naudas līdzekļus ļaunprātīgi neatgriež. No saimnieciskā viedokļa bezskaidras naudas pārskaitījums no viena konta uz citu ir līdzvērtīgs skaidras naudas maksājumam. Apstāklim, ka konta lietotājs, kura kontā kļūdaini ieskaitīta nauda, no civiltiesiskā viedokļa savā valdījumā naudu nesaņem, bet iegūst vienīgi prasījuma tiesības, nav izšķirošas nozīmes. Šveices StGB 141.pants, atšķirībā no Vācijas StGB 246.panta, neprasa kategoriski, lai piesavinātā lieta būtu atradusies vainīgās personas faktiskā varā. Tātad nav obligāti nepieciešams, lai lieta būtu ķermeniska. Saskaņā ar Šveices StGB 141.pantu lietai ir vienīgi jānonāk (zugekommen sein muss – vācu val.) pie vainīgās personas. Sevišķi termins „piesavināšanās” neprasa, lai apdraudētais objekts būtu ķermeniska lieta. Pietiekoši, ja vai
mazgudrais
13. Septembris 2012 / 14:28
0
ATBILDĒT
ņemot vērā, ka 109.p 2. un 3. daļā parādās arī jēdzieni \"bojāšana\" un \"iznīcināšana\", jāpieņem, ka likumdevējs sev zināmu apsvērumu dēļ 109.p 1.daļā paredzētajā darbībā nav ietvēris nedz bojāšanu, nedz iznīcināšanu, un šādu darbību attiecināšana uz ciršanu būtu tiesību normu jaunrade tādā apjomā, kas pārsniedz tālākveidošanas pieļaujamās robežas
mazgudrais
13. Septembris 2012 / 14:15
0
ATBILDĒT
godātais, ja cilvēks zina atšķirību starp mūli, zirgu, ēzeli un zirgēzeli, tad viņam nebūs problēmu saprast likumdevēja gribu un nekādu tālākveidošanu nevajadzēs elementārās lietās

ja pasludinātu zebru par zirgu kādās konkrētās tiesiskās attiecībās, tad šajās attiecībās zebris būs zirgs (ķēve, kumeļš vai ērzelis, ap ciršanu ir atzīta konkrēta attiecība un nodoms šeit ir viens, bet bojāšanā pavisam cits

piemērs par zādzību un laupīšanu ir daudz atbilstošāks kontekstam, bet ciršana ar zāģi vai ar hārvesteru ir kasīšanās
Autore
13. Septembris 2012 / 12:46
0
ATBILDĒT
Gribu pateikties visiem, kas uzrakstījuši argumentētus komentārus, jo tie liek vēlreiz pārvērtēt, analizēt savu viedokli, kas nekad nenāk par ļaunu.

Īpaši pateicos Mārim Lejam par norādīto literatūru par teleoloģisko redukciju krimināltiesībās, ar ko noteikti iepazīšos. Paldies arī par viedokli. \\\"Tomēr pat tādā gadījumā, ja šī punkta burtiskais teksts aptvertu tikai cietušā vai viņa tuvinieka pagātnē veiktas darbības, tas neliedz, nepārkāpjot šī punkta burtisko tekstu, kvalificēt gadījumus, kad slepkavība izdarīta, lai pārtrauktu vai novērstu šajā punktā uzskatītās darbības: gadījumos, kad cietušais (vai viņa tuvinieks) jau bija uzsācis pildīt dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalīties noziedzīga vai citādi prettiesiska nodarījuma pārtraukšanā (novēršanā), var teikt, ka viņš ir pildījis KL 118.panta 1.punktā minētās darbības, piemēram, piedalījies noziedzīga nodarījuma novēršanā. Tāpēc gadījumos, ja cietušais ir uzsācis darbības, kas norādītas KL 118.panta 1.punktā - pildīt profesionālos pienākumus, piedalīties noziedzīga vai prettiesiska nodarījuma pārtraukšanā, katrā ziņā nav pamata runāt par analoģijas piemērošanu.\\\" Tam zināmā mērā varētu piekrist, jo, ja cietušais ir uzsācis KL 118.panta 1.punktā aprakstītās darbības, bet kāds viņu ir noslepkavojis, lai šīs darbības pārtrauktu, tad jāatzīst, ka cietušais ir izpildījis pienākumus vai piedalījies prettiesiska nodarījuma novēršanā. No otras puses, tik viennozīmīgi tas nav, tas izriet arī no prof. Liholajas rakstītā. Katrā ziņā KL 118.panta 1.punkta teksts neietver gadījumu, kad slepkavība izdarīta, lai nepieļautu cietušajam veikt KL 118.panta 1.punktā aprakstītās darbības.

Un, protams, piekrītu, ka vislabāk būtu, ja likumdevējs tiesību zinātnieku teikto jau būtu ņēmis vērā un attiecīgos pantus grozījis, taču ir neizbēgami, ka KL, tāpat kā jebkurš normatīvais tiesību akts, ir objektīvi nepilnīgs. Tiesa gan, ievērojot krimināltiesību specifiku, vislabāk būtu, ja KL pilnveidošanai likumdevējs pievērstu īpašu uzmanību.
Proficius Aliri
13. Septembris 2012 / 12:32
0
ATBILDĒT
Likumdevēja griba nojaušama. Par to strīdu nav, problēmas rada normas teksts.

Kāpēc Kl 109.p. 1.d. minēta tieši \"ciršana\", bet 2. un 3.d. jau \"ciršana, iznīcināšana vai bojāšana\"? Ja kāds likums pasaka vai no tā satura izriet, ka zirgi ir arī ēzeļi, mūļi, zebras, tad tas nenozīmē, ka visos pārējos likumos jēdzienā \"zirgi\" ietilpst iepriekšminētie. Tāpat arī par \"ciršanas\" saturu kādā citā specifiskā likumā.

Neimanis \"Ievads tiesībās\" raksta: \"Ikdienas valoda, gan tikai norāda robežas, kurās jāmeklē jēdziena nozīme. Viss, kas atrodas ārpus valodā iespējamās vārda jēgas, viss, ko tā viennozīmīgi izslēdz, nevar kļūt par iztulkošanas ceļā iegūto vārdu nozīmi.\" Ja iziet ārpus - tā ir tālākveidošana. Tālab arī ir svarīgi noskaidrot \"ciršana\" robežas.
mja
13. Septembris 2012 / 12:02
0
ATBILDĒT
Nu ja... ja dogmatiķi, tad dogmatiķi līdz galam. Iedomāsimies, ieejam tipiskā lauku mājā un apsūdzam bargi - tu paņēmi zāģi un veici neatļautu koku ciršanu, vai labāk - nocirti koku ar zāģi.
paga,paga
13. Septembris 2012 / 11:57
0
ATBILDĒT
bet kur tad paliek te piesauktais KL 1.pants?

Ja likumā paredzēta(SIC!) ciršana, tad kurā brīdī un uz kāda pamata intelektuālajā procesā(galvā lipinot kopā sastāvu) automātiski būtu vienādojami dažādi koka no celma atdalīšanas paņēmieni?
dr.iur.
13. Septembris 2012 / 10:41
0
ATBILDĒT
1) Man liekas, ka diskusija ap vārdu „ciršana” palikusi neauglīga. Senāk mežu cirta ar cirvjiem, tagad zāģē un gāž ar speciālām mašīnām. Līdz ar to vārda nozīme nav vairs jāanalizē un jāskaidro gramatiski, kāda tā bija pirmsākumos, ka tā ir „gāšana”, „zāģēšana”, „koku atdalīšana no saknēm” un vēl nezin kas, bet tas vārds ir jau kļuvis par jēdzienu, kuru izmanto mežu apsaimniekošanā. Tik pat labi, izejot no vārda „vajāšana” gramatiskā skaidrojuma vārdnīcā, var mēģināt gramatiski izskaidrot, ko nozīmē „kriminālvajāšana”.

2) Legalitātes princips un likumu analoģija nav viens un tas pats.
mazgudrais
13. Septembris 2012 / 08:45
0
ATBILDĒT
---vispārīgi citā likumā īpaši lietotu terminu attiecināšana uz kādu citu likumu netiek uzskatīta par pašsaprotamu lietu---

godātais, manuprāt ar šito Jūs braucat auzās;ar šādu interpretāciju krimināllikumam būtu jābūt biezākam par skaidrojošo vārdnīcu, labāk jau atzīstiet, ka piemērs par ciršanu šajā kontekstā nav gluži adekvāts, te jāpiekrīt Baraks Osama > 12.09.2012 23:56 un vārdiņš problēma jāliek pēdiņās
Baraks Osama
12. Septembris 2012 / 23:56
0
ATBILDĒT
Tikai fanātiskākie gramatiskās interpretācijas metodes aizstāvji noliegs, ka gadījumā ar koku ciršanu ne jau cirvja lietošanu likumdevējs vēlējies kriminalizēt, bet gan koku iznīcināšanu. Tāpēc panta konstrukcija jāuzskata par neveiksmīgu likumdevēja darbu. Tas nav vienīgais piemērs. Man ļoti neveiksmīga, piemēram, liekas arī zādzības definīcija - \"slepena vai atklāta nolaupīšana\", it sevišķi ņemot vērā, ka turpat blakus tiek lietots termins \"laupīšana\". Acīmredzot teksta autoram nolaupīšana liekas vispārzināms, no laupīšanas elementāri nodalāms jēdziens. Salīdzinām kaut vai ar izvērsto angļu krimināltiesību definīciju: \"A person is guilty of theft, if he dishonestly appropriates property belonging to another with the intention of permanently depriving the other of it; and \"thief\" and \"steal\" shall be construed accordingly. It is immaterial whether the appropriation is made with a view to gain, or is made for the thief’s own benefit.\" Ja līdzīga izvērsta definīcija, ar norādi uz rīka izvēles nebūtiskumu, būtu Krimināllikumā par koku ciršanu, konstatētā \"problēma\" nerastos un panta tvērums nebūtu jāmeklē citā par citu gudrākās vārdnīcās un jāprecizē zinātniekiem.
H
12. Septembris 2012 / 21:51
0
ATBILDĒT
1937. gadā Parīzes starptautiskajā krimināltiesību kongresā tika pieņemta rezolūcija, ka \"legalitātes princips noziedzīgos nodarījumos un sodos, kāds princips jāuzskata par indivīda tiesību nepieciešamo garantiju, nepielaiž analoģijas piemērošanu likumus iztulkojot. [..] Aizliegums piemērot analoģiju attiecas vienīgi uz tiem krimināliem likumiem, kas nodibina noziedzīgos sastāvus, nosaka sodus vai paredz soda sabardzināšanas gadījumus.\" Skat. Tieslietu Ministrijas Vēstneša 1937.g.4.nr, 812.lpp. Diez vai šīs principiālās tēzes tik neilgs laika ritums var grozīt.
Proficius Aliri
12. Septembris 2012 / 21:43
0
ATBILDĒT
Skaidrojošā vārdnīca (tezaurs.lv) piedāvā mežsaimniecības terminu \\\"ciršana\\\", kas ietverts 2001.gadā izdotajā \\\"Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca\\\". Pastāv liela iespēja, ka tur vienkārši paņemts un izskaidrots Meža likuma vai tamlīdzīga normatīvā akta speciālais termins. Daudzas citas vispārīgas vārdnīcas to saista ar cirvi vai citu asu priekšmetu un šķelšanai līdzīgām darbībām.

Šis piemērs gan nav autores izdomāts. To analizē jau D.Iļjanova grāmatā \\\"Visparējo tiesību principu nozīme un piemērošana\\\" 109.lpp.

Izskatās, ka tas ir visai strīdīgs jautājums. Iespējams, pat varētu runāt par normas neskaidrību un neatbilstību tiesiskās noteiktības principam, ja tur iekļauj raušanu ar saknēm, izrakšanu u.c.
Māris Leja
12. Septembris 2012 / 20:34
0
ATBILDĒT
Rakstā minēts, ka „Nedaudzie tiesību teorētiķi, kas analizējuši teleoloģiskās redukcijas pieļaujamību un praktiskās izpausmes krimināltiesībās, uzskata, ka šī metode krimināltiesībās ir pieļaujama, turklāt arī par sliktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam.”

Šis viedoklis nav tik viennozīmīgs. Vācijas juridiskajā literatūrā valdošais viedoklis ir pretējs -

krimināltiesībās nav pieļaujama teleoloģiskās redukcijas piemērošana par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Piemēram, teleoloģiskā redukcija nav piemērojama nosacījumiem par labprātīgu atteikšanos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam (Markus W. Bis der Arzt kommt. Zeitschrift für das Juristische Studium. 4/2009, S.423. http://www.zjs-online.com/dat/artikel/2009_4_209.pdf, kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem (Roxin C. Strafrecht. Allgemeiner Teil. Band I. München: Verlag C.H.Beck, 2006, S.157.).
Māris Leja
12. Septembris 2012 / 20:25
0
ATBILDĒT
Arī koku ciršanas jēdziena robežas, manuprāt, nav tik šauras. Skaidrojošā vārdnīcā norādīts, ka ciršana ir augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei (sk tezaurs.lv). Līdz ar to nav tik pašsaprotami, ka U.Krastiņa minētie koku gāšanas veidi (nozāģējot, nogāžot, izraujot ar saknēm) iziet ārpus ciršanas jēdziena plašākās robežas, sasniedzot krimināltiesībās aizliegto analoģiju par sliktu apsūdzētajam.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 14
visi numura raksti
Dimitrijs Trofimovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par Valsts policiju un tās attīstību
Diskusija par to, kādā stāvoklī atrodas Valsts policija, regulāri notiek gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā kopumā. Tiek diskutēts par Valsts policijas pašreizējo situāciju un tās vīziju, vērtējot to ne tikai profesionāli, ...
4 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā
Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu.
Sannija Matule
Notikums
Partiju uzraudzība jāsamēro ar biedrošanās brīvību
Aizvadītajā ceturtdienā sasauktā Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu sēde norisinājās neierastā sastāvā, klāt neesot tik ierastajiem komerctiesību speciālistiem, jo šoreiz pāris stundu ...
Tiesību prakse
Apelācijas instances tiesas kompetence naudas soda apmēra noteikšanā
Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to ...
Tiesībsarga birojs
Īsziņas
Tiesībsargs sniedz ziņojumu Saeimai
AUTORU KATALOGS