ŽURNĀLS Īsziņas

2. Oktobris 2012 /Nr.40 (739)

CVK turpina meklēt atbildi par likumprojekta pilnīgu izstrādātību
4 komentāri

2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", ar kuru paredzēts noteikt, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits – 12 686 vēlētāju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Unabomberz
9. Oktobris 2012 / 14:51
0
ATBILDĒT
Nevar nepiekrist Proficius Aliri par to, ka CVK kompetence vispār kaut ko lemt ir būtisks jautājums. Kā tur ir ar to Likuma \"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu\" 23.pantu? Vai tur vispār ir runa par CVK kompetenci pieņemt lēmumu? Panta konstrukcija ir tāda, ka nav tiešas norādes uz lēmumu vispār, bet tikai CVK pienākumu veikt konkrētu darbību. Jā, šobrīd CVK parakstu vākšanu uzsāk ar lēmumu, bet ja uzskatām, ka CVK vispār ir jāpieņem lēmums, tad loģika liek domāt, ka a) iestādei ir kompetence to darīt; b) lēmums var būt pozitīvs vai negatīvs. Abos gadījumos teorētiski jebkurš pilsonis varētu administratīvajā tiesā vērsties ar pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu (kā pamatojumu norādot ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts, vai pretēji - tas ir pilnībā izstrādāts). Mana saprāta balss saka priekšā, ka Administratīvajā tiesā vērtēt jautājumu par iespējamās tiesību normas pretkonsitucionālo raksturu nav prāta darbs, un šis jautājums jāatstāj ST ziņā. (T.i. ja tauta ir tomēr pieņem antikonstitucionālu likumu, tad to labot ir ST kompetence post factum.)

Lai novestu situāciju līdz absurdam var mierīgi iedomāties arī tādu likumu, kurš būs Nirnbergas likumu garā, bet būs pilnīgi izstrādāts. Piemēram, viens neliels labojums pilsonības likumā: \"Krievi nav tiesīgi iegūt Latvijas pilsonību\". Vai šādā gadījumā CVK arī meklēs iemeslu kā atteikt parakstu vākšanu/tautas nobalsošanu?

Likumdošanas kļūdas, lai tās būtu Saeimas vai tautas ir jālabo Satversmes tiesai.
ai_bi
4. Oktobris 2012 / 09:47
0
ATBILDĒT
Patiešām, jābūt garantijai jau pirms pašas parakstu vākšanas sākuma. Tagad CVK, Saeima u.tml. iestādes (speciālisti) atkal izrādās pārākas pār tiem, kas savākuši pirmās tūres parakstus. Nav nozīmes, par ko tiek vākti paraksti, tiesības jānodrošina valstij.
Baraks Osama
3. Oktobris 2012 / 21:00
0
ATBILDĒT
Īsumā sakot - tā vietā, lai tiesiskas valsts tradīcijās, referendumu procesu skaidri noregulētu ar uz nākotni vērstām tiesību normām, pašlaik notiekošais raksturojams kā viena mērķa - izvairīties no valsts naudas tērēšanas parakstu vākšanai - vārdā pēdējā brīdī veiktu izmisīgu konstitucionāli tiesisku argumentu meklēšanu un pievilkšanu aiz matiem. Subsumcija traucas pa priekšu premisu izvirzīšanai un izvērtējumam.
Proficius Aliri
3. Oktobris 2012 / 20:10
0
ATBILDĒT
Šajā situācijā rodas vismaz divi būtiski jautājumi: 1) CVK kompetence un 2) „pilnīgi izstrādāta likuma projekta” jēdziena saturs.

Satversmes 78.p. CVK nekādas pilnvaras nepiešķir. Likuma \"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu\" 23.p. paredz, ka CVK pārbauda parakstu skaitu un paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana. Šī likuma 22.p. gan minēts, tāpat kā Satversmē, ka ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Iespējams no tā varētu secināt, ka CVK šajā brīdī varētu pieņemt „lēmumu par atteikšanos pieņemt” ierosinājumu, jo nav iesniegts tas, kas normatīvi paredzēts. Tomēr nav nekādu norāžu, vai CVK var vērtēt tikai formu vai arī saturu. Pat ja likumprojektā nepārprotami ietvertu Satversmes 73.p. minētos tautas nobalsošanā nenododamos jautājums, nav viennozīmīgi skaidrs, vai CVK varētu nepieņemt (varbūt tikai Prezidents to varētu izlemt?).

Nekur nav normatīvā līmenī detalizēti noteikts, kādam jābūt likumprojektam (izņemot valsts pārvaldē 2009.g. MK noteikumus Nr.108). Savukārt konstitucionalitātes izvērtēšanas jautājumi diezin vai varētu būt CVK kompetencē. Saeima mierīgi var pieņemt antikonstitucionālu likumu (nemaz nerunājot par citiem likumiem pretrunīgiem), tad kālab tauta to nevarētu? CVK norāda - „CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts IR uzskatāms par pilnīgi izstrādātu”. Domājams, šaubu virzienam būtu jābūt pretējam – nesākt parakstu vākšanu tikai tad, ja gūta pārliecība ārpus saprātīgām šaubām, ka likumprojekts NAV pilnīgi izstrādāts.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins
Intervija
Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts
Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma ...
37 komentāri
Ilze Veģe
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme
2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. ...
1 komentāri
Tiesību politika
Par sadarbību Satversmes 78.panta piemērošanā
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas vēstule Nr. 02-01.7/126 Centrālajai vēlēšanu komisijai
Saeimas Juridiskais birojs
Tiesību politika
Saeimas Juridiskā biroja vēstule Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS