ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Oktobris 2012 /Nr.40 (739)

Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme
1 komentāri
Ilze Veģe
Mg.iur. (Latvijas Universitāte), LL.M. (Ludviga Maksimiliana universitāte Minhenē), sertificēta maksātnespējas procesu administratore 

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. Lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas procesu uzsākšanu, likumdevējs atteicās no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus", jo uzskatīja to par galveno bremzējošo faktoru savlaicīgai maksātnespējas procesa uzsākšanai.2

No publiskajā telpā pieejamās informācijas secināms, ka šīs pazīmes nozīme maksātnespējas tiesību sistēmā netiek viennozīmīgi vērtēta. Tāpēc raksta mērķis ir izvērtēt maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturu un nozīmi maksātnespējas tiesībās un rosināt diskusiju par šīs pazīmes atjaunošanu Maksātnespējas likumā, lai tādējādi uzlabotu komercdarbības vidi un nodrošinātu Latvijas maksātnespējas tiesību efektivitāti.

Autore aplūkos starptautisko pieredzi un sniegs ieskatu par šīs pazīmes izpratni un piemērošanu Vācijas maksātnespējas tiesībās. Vācija ir viena no tām valstīm, kurā maksātnespējas tiesību politikas veidotāji jau vairāk nekā gadsimtu šo pazīmi saglabājuši kā patstāvīgu maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmi un pielāgojuši tās saturu ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, arī ekonomisko krīžu radītajiem apstākļiem.3

Starptautiskā pieredze

Iepazīstoties ar kaimiņvalsts Igaunijas Maksātnespējas likumu,4 secināms, ka Igaunijas maksātnespējas tiesību politikas veidotāji nav atteikušies no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" kā patstāvīgas maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmes blakus citām maksātnespējas procesa pazīmēm. Savukārt Lietuvas Maksātnespējas likums5 parādnieka maksātnespēju saista ar diviem kritērijiem vienlaikus, proti, nespēju segt parādsaistības un faktu, ka parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, pārsniedz vairāk nekā pusi no parādnieka bilancē uzrādītās aktīvu vērtības. Tādējādi secināms, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas maksātnespējas procesu tiesiskais regulējums parādnieka maksātnespēju pamato ne tikai ar parādnieka saistību nepildīšanu jeb tā saukto maksāšanas kritēriju, bet arī ar kritēriju "parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus", sauktu arī par bilances kritēriju.6

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) vadlīnijās maksātnespējas tiesību politikas veidotājiem7 (turpmāk tekstā – UNCITRAL vadlīnijas) pazīme "parādsaistības pārsniedz aktīvus" tiek apzīmēta kā bilances tests (balance sheet-test – angļu val.), kas balstīts uz parādsaistību un aktīvu salīdzināšanu bilances ietvaros.8 Apkopojot dažādu valstu pieredzi maksātnespējas tiesību regulējumā, UNCITRAL vadlīnijās ir uzskaitīti vairāki problēmjautājumi bilances testa izvērtēšanā.9 Taču tā kā grūtības vēl neliecina par šī kritērija neefektivitāti maksātnespējas tiesībās, tad aplūkojami ir arī vadlīnijās apkopotie bilances testa pozitīvie aspekti parādnieka maksātspējas izvērtēšanā. Kā priekšrocības dažādu valstu likumdevēju izvēlētam modelim maksātnespējas tiesību regulējumā paredzēt maksāšanas testu un bilances testu ir minēta pilnīgākas informācijas iegūšana par parādnieka tagadējo un turpmāko finansiālo situāciju gadījumos, kad parādnieks ir pārtraucis pildīt saistības. Veicot bilances testu, parādnieka aktīvu pietiekamība tiek vērtēta attiecībā pret visām saistībām, arī tām, kurām izpildes termiņš nav vēl iestājies, kas savukārt ir būtisks faktors savlaicīgai lēmuma pieņemšanai attiecībā uz parādnieka reorganizācijas pasākumiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
3. Oktobris 2012 / 22:20
0
ATBILDĒT
Paldies, labs raksts!
visi numura raksti
Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins
Intervija
Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts
Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma ...
37 komentāri
Īsziņas
CVK turpina meklēt atbildi par likumprojekta pilnīgu izstrādātību
2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", ar kuru paredzēts noteikt, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, nepilsoņi, kuri līdz ...
4 komentāri
Tiesību politika
Par sadarbību Satversmes 78.panta piemērošanā
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas vēstule Nr. 02-01.7/126 Centrālajai vēlēšanu komisijai
Saeimas Juridiskais birojs
Tiesību politika
Saeimas Juridiskā biroja vēstule Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS