Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Oktobris 2012 /Nr.43 (742)

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām
2 komentāri
Mg.iur.
Aiga Mieriņa
LU doktorante

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Maija
24. Oktobris 2012 / 17:47
0
ATBILDĒT
Piezīme. Apvienotai Karalistei Romas I regula ir saistoša, jo saskaņā ar tās izteikto lūgumu un Eiropas Komisijas 2008.gada 22.decembra lēmumu Nr.2009/26/EC Romas I Regula tiek piemērota arī Apvienotajā Karalistē.

Skatīt lēmumu, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009 010:0022:0022:EN:PDF
Jūlija
23. Oktobris 2012 / 12:05
1
ATBILDĒT
Izlasot šo rakstu, viss liekas ļoti sarežģīti. Runājot par jurisdikciju, es nesapratu, kāpēc piemērā ar komandējumu Portugālē nedrīkst sniegt pieteikumu Latvijā, ja runa ir par patērētāju. Saskaņā ar Regulas 16.pantu - speciālo normu patērētājs ir tiesīgs vērsties pēc savas izvēles Latvijas tiesā vai tās dalībvalsts tiesās, kurā ir minētās puses domicils.

Ja runa nav par patērētāju, arī šeit strikti nav jāvadās no vispārīgiem noteikumiem, t.i., 2.panta-4.panta. Regula paredz t.s. īpašo jurisdikciju, kurai ir fakultatīvais raksturs. Tas nozīmē, ka prasītājam ir izvēles tiesības: tas var iesūdzēt atbildētāju saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem (Briseles I regulas 2. pants) vai arī saskaņā ar noteikumiem par īpašo jurisdikciju. Līdz ar to, atgriežoties pie piemēra ar komandējumu, varētu apsvērt iespēju vērsties tiesā, kur līgumu paredzēja izpildīt (Regulas 5.panta 1.punkts – līguma izpildes vieta) vai kur atrodas komersanta filiāle, aģentūra vai uzņēmums (Regulas 5.panta 5.punkts) utml.

Par piemērojamām tiesībām: parasti komersanti, kam ir pārrobežu darījumi, iekļauj savos noteikumos klauzulu par piemērojamo likumu, ka līgumattiecībām piemēro, teiksim, Zviedrijas likumu. Tas krietni samazina nākotnes izmaksas, kas ir saistītas ar piemērojamā likuma noteikšanu strīdu gadījumā. Starp citu, tas pats attiecas uz strīdu jurisdikciju. Briseles I Regula ļauj vienoties par jurisdikciju, un šo opciju bieži izmanto.

Lai izvairītos no problēmām sakarā ar Roma I Regulas 6.pantu, kas paredz, \\\"līgums nevar atņemt patērētājam tiesības uz aizsardzību, ko tam piešķir mītnes valsts tiesību akti,\\\" ja uzņēmējs:

a) savu komercdarbību vai profesionālo darbību veic valstī, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta; vai

b) kā citādi vērš šādu darbību uz minēto valsti vai vairākām valstīm, tostarp minēto valsti. Ja šie noteikumi nav izpildīti, 6.panta 2.daļa nav piemērojama (Roma I Regulas 6.panta 3.punkts),

daži komersanti mēģina ierobežot patērētāju loku, kuri varētu pasūtīt pakalpojumus, tostarp arī Internetā. Lai vēlāk komersantam nevarētu pārmest, ka saskaņā ar Roma I Regulu komersants bija vērsis savu darbību uz patērētāja pastāvīgo mītnesvietu, daži uzņēmēji netulko, piemēram, savu mājas lapu latviešu valodā vai pat iekļauj disclaimeru, ka patērētāji no tādām un tādām valstīm diemžēl nevar neko pasūtīt vai nopirkt.
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām
Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību ...
Egils Levits, Juris Jansons
Tiesību politika
Turpinās diskusija par aborta jautājumu
Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika ...
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Problēmjautājumi, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus tiesā
Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to ...
22 komentāri
Kristaps Petermanis
Tiesību politika
Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana ir jātulko iespējami šauri
3 komentāri
Tiesību prakse
Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS