ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas notariāts šogad svin 20 gadu jubileju. Jau izsenis tiek prezumēts, ka zvērināts notārs (turpmāk – notārs) ir augsti kvalificēts jurists, kurš var piešķirt dokumentam publisku spēku. Personām, kuras vēlas kļūt par notāru, kā obligāts nosacījums ir izvirzīta prasība pēc darba stāža. Vismazākais darba stāžs – divi gadi – tiek prasīts zvērinātu notāru palīgiem, jo viņi ikdienā strādā notariātā un pārzina notāra darbu. Pirms deviņiem gadiem, 2004. gadā, tika likvidēts zvērināta notāra kandidāta institūts, kurš iepriekš tika izveidots ar mērķi notāra amatam sagatavot pēc iespējas zinošākus speciālistus notariāta tiesībās.

Abi šie institūti nodrošināja, ka persona, kura iepriekš strādājusi par notāra palīgu vai notāra kandidātu, pēc apstiprināšanas notāra amatā uzreiz ir spējīga sniegt kvalitatīvus notariālos pakalpojumus. Savukārt pašlaik par notāru var kļūt jebkura persona, kurai ir juridiskā izglītība, bet nav iepriekšējas praktiskas darba pieredzes notariātā. Tāpēc rakstā tiks apskatīts notāra palīga institūts un zvērināta notāra kandidāta institūta atjaunošanas nepieciešamība.

1. Zvērināta notāra palīgi

Saskaņā ar Notariāta likuma 146. pantu zvērinātam notāram var būt palīgi, kuriem ar likumu dots amata nosaukums – zvērināta notāra palīgs. Atšķirībā no advokātiem¹ notāriem nav noteikts ierobežojums palīgu skaitam birojā.

Šī institūta regulējums ir noteikts Notariāta likuma G sadaļā "Zvērinātu notāru palīgi". Notāra palīgi, tāpat kā notāri, ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām. Pašlaik² Latvijā ir 68 notāra palīgi. Autores izveidotais grafiks atspoguļo notāra palīgu skaitliskās izmaiņas laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gada septembrim. No tā var secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā notāru palīgu skaits praktiski nav mainījies, bet vienlaikus tas nenozīmē, ka šo gadu laikā par notāru palīgiem ir apstiprināti tikai viens vai divi pretendenti. Piemēram, 2010. gadā vairāki notāru palīgi nokārtoja notāru eksāmenu un drīz vien paši sāka praktizēt kā notāri, tāpēc notāru palīgu skaits samazinājās un viņu vietā nāca jauni.

1.1. Prasības uzņemšanai zvērinātu notāru palīgu skaitā

Prasības, kādas Notariāta likumā noteiktas personas apstiprināšanai par notāra palīgu, tikai daļēji sakrīt ar prasībām, kas noteiktas notāram. Saskaņā ar Notariāta likuma 147. pantu par notāra palīgiem var būt personas, kas:

1. ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2. pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

3. prot valsts valodu;

4. ieguvušas darba pieredzi notariātā.

Galvenā atšķirība prasībās apstiprināšanai par notāru vai notāra palīgu, autores ieskatā, ir tā, ka par notāra palīgu var kļūt personas, kuras ir sasniegušas 21, nevis 25 gadu vecumu, kā tas ir noteikts notāra amata pretendentam. Noteikto vecuma cenzu mūsdienās ir praktiski neiespējami realizēt, jo jurista kvalifikāciju var iegūt tikai pēc piecarpus gadu studijām, bet vidusskolu beidz apmēram 19 gadu vecumā. Tātad iegūt nepieciešamo augstāko izglītību ir iespējams vidēji 24 gadu vecumā. Pēc autores domām, tik zems vecuma slieksnis (divdesmit viens gads) agrāk bija noteikts tāpēc, ka sākotnējā Notāru likuma 1935. gada redakcijā notāru palīgiem bija nepieciešama tikai vidusskolas izglītība, savukārt atjaunotajā Notariāta likumā vispār nebija atrunas par nepieciešamo izglītības līmeni notāru palīgiem, tādēļ par viņiem laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam varēja kļūt arī personas bez juridiskās izglītības. Tikai 2003. gadā ar grozījumiem Notariāta likuma 147. panta 3. punktā tika noteikts, ka notāru palīgiem ir nepieciešama augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija. Tie notāru palīgi, kuri līdz grozījumu izdarīšanai nebija ieguvuši juridisko izglītību, drīkstēja turpināt strādāt par notāru palīgiem, jo prasība pēc juridiskās izglītības attiecās tikai uz tiem notāru palīgiem, kuri par tādiem tika apstiprināti pēc 2003. gada 1. janvāra.

No iepriekš minētā izriet, ka notārus pēc Notariāta likuma atjaunošanas viņu prombūtnes laikā aizstāja un, iespējams, vēl joprojām aizstāj personas, kurām nebija un nav attiecīgas juridiskās izglītības.