ŽURNĀLS Notikums

18. Marts 2014 /Nr.11 (813)

Meklē un atrod rezerves tiesu procesu efektivizācijai
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pagājušonedēļ, 12. martā, aizritēja jau trešā ikgadējās Advokatūras dienas ietvaros Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un LU Juridiskās fakultātes kopīgi rīkotā konference. Šā gada tēma kopumā tika veltīta tiesu procesu efektivizācijai, un, kā atklāja referātos izskanējušie secinājumi un priekšlikumi, šajā ziņā rezerves vēl ir, turklāt diezgan būtiskas. Lai gan ne visas šīs atziņas un ieceres tika uztvertas viennozīmīgi, dažas dominējošās tendences, piemēram, tā sauktā advokātu procesa vēl plašāka izvēršana civilprocesā caurvija lielu daļu konferences. Tāpat īpaši tika uzsvērta arī pašas tiesas loma un pienācīgi neizmantotās iespējas tiesu procesu raitākā un kvalitatīvākā norisē.

Konferences programma, līdzdarbojoties Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Privāto tiesību sekcijai un LU Juridiskajai fakultātei, bija organizēta trīs tematiskajās sekcijās, katrai no tām piesaistot vairākus referentus. Pēc to uzstāšanās organizatori bija ieplānojuši arī laiku klātesošo debatēm un sekcijā izskanējušo tēžu kopsavilkumam, taču plašas diskusijas par dzirdēto LU Lielajā aulā gan neizvērtās, kopumā aprobežojoties ar dažām piebildēm un komentāriem.

Tādēļ konferences galvenais akcents bija katras sekcijas referentu veikums un prezentācijas, ko ievadīja raita pasākuma atklāšana un nelielas viesu uzrunas. Tostarp LU Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga atzina, ka jau vairākus gadus līdztekus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai fakultāte kā prioritāti izvirzījusi arī ciešu sadarbību ar juridiskajām profesijām. Advokāti un tiesas jau ir šo sadarbības partneru lokā, jo īpaši attiecībā uz zinātnisko konferenču rīkošanu.

Uzsverot arī kārtējās konferences tēmas aktualitāti, K. Strada-Rozenberga sekciju darbā aicināja uz to raudzīties no diviem skatpunktiem. Pirmkārt, apzināties, ka aiz visām juridiskotajām norisēm, kādu mūsu ikdienā kļūst aizvien vairāk, stāv cilvēks un svarīgi, lai viss tiktu virzīts tieši uz maksimālu palīdzību cilvēkiem, nevis juristu darba atvieglošanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Lepiksone
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai direktīvas pārņemšana vienlīdz nozīmē direktīvas mērķa sasniegšanu
Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un kļuva par tās pilntiesīgu locekli. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības, kas izriet no ES dibināšanas līgumiem, tai skaitā saistības, ko ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts
2013. gada nogalē Latvijas plašsaziņu līdzekļos izskanēja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasīta informācija par Valsts prezidenta veselības stāvokli.1 Savukārt 2013. gada 25. septembrī pēc Gruzijas ...
6 komentāri
Ringolds Balodis
Tiesību politika
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
Konstitūcija, ko mēdz saukt arī par pamatlikumu (basic law), nosaka valsts uzbūves "mugurkaulu", valsts sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, kā arī valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darbības principus,1 ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Preambulas projektu virza uz pirmo lasījumu Saeimā
Pagājušajā nedēļā, 10. martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, atkārtoti uzklausot vairākus konstitucionālo tiesību lietpratējus, deputāti pieņēma lēmumu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Satversmes paplašinātā ...
Tiesību politika
Kādēļ Satversmei nepieciešams Ievads
Fragments no Saeimā 2014. gada 12. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" anotācijas. Pats likumprojekta teksts pieejams Saeimas mājaslapā, kā arī publicēts žurnālā "Jurista Vārds" ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS