ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Marts 2014 /Nr.11 (813)

Vai direktīvas pārņemšana vienlīdz nozīmē direktīvas mērķa sasniegšanu
Ilze Lepiksone
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte  

Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un kļuva par tās pilntiesīgu locekli. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības, kas izriet no ES dibināšanas līgumiem, tai skaitā saistības, ko paredz uz šo līgumu pamata izdotie ES sekundārie tiesību akti. Direktīvas no ES sekundārajiem tiesību aktiem ir visspecifiskākais juridiskais instruments, ko raksturo divu līmeņu sistēma. ES līmenī dalībvalstīm saistošā tiesību aktā tiek formulēts direktīvas mērķis. Savukārt nacionālajā līmenī dalībvalsts direktīvas saturu ienes nacionālajā tiesību sistēmā, tādējādi piešķirot tajā ietvertajām prasībām vispārsaistošu juridisko spēku. Līdz ar to slodze, kādas kvalitātes tiesisko regulējumu saņem sabiedrība, lielā mērā gulstas uz valsti.

Ikgadējos Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumos Latvija ir pastāvīgi ierindojusies punktuālāko ES tiesību aktu ieviesēju vidū. Tā, piemēram, 2012. gadā Latvija bija ceturtā ES dalībvalsts ar vismazāko ierosināto pārkāpuma lietu skaitu saistībā ar novēlotu direktīvu pārņemšanu.1 Formāli tie ir ļoti labi rādītāji, tomēr sabiedrībā aizvien vērojama zināma skepse, kad jauns tiesiskais regulējums tiek pamatots ar "ES prasībām". Tas izvirza jautājumu, vai nacionālā līmenī direktīvas mērķa sasniegšanai izmantotās metodes un attiecīgo normatīvo aktu kvalitāte attaisno Latvijas atrašanos minētā saraksta augšgalā.

Raksta autores ieskatā, direktīvu kvalitatīva pārņemšana, pirmkārt, nozīmē apzināties, ka valstij ir pienākumi ne tikai pret ES, bet arī pret sabiedrību. Otrkārt, tas nozīmē izprast direktīvās noteikto prasību raksturu un apjomu un piemērot tām atbilstošas pārņemšanas formas un metodes. Ievērojot, ka pirmā no minētajām būtībā ir iekšējās atbildības kategorija, šis raksts ir veltīts otrajai – izpratnei par to, kas ir direktīva un kādas saistības tā noteic. Raksta mērķis ir atspoguļot jēdziena "direktīvas mērķis" saturisko tvērumu, kā arī analizēt direktīvas struktūru un raksturot katra tās normu veida pārņemšanas īpatnības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Latvijā nepieciešams Valsts prezidenta lemtspējas pārbaudes institūts
2013. gada nogalē Latvijas plašsaziņu līdzekļos izskanēja ziņa, ka no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas tiek pieprasīta informācija par Valsts prezidenta veselības stāvokli.1 Savukārt 2013. gada 25. septembrī pēc Gruzijas ...
6 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Meklē un atrod rezerves tiesu procesu efektivizācijai
Pagājušonedēļ, 12. martā, aizritēja jau trešā ikgadējās Advokatūras dienas ietvaros Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un LU Juridiskās fakultātes kopīgi rīkotā konference. Šā gada tēma kopumā tika veltīta tiesu procesu ...
Ringolds Balodis
Tiesību politika
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
Konstitūcija, ko mēdz saukt arī par pamatlikumu (basic law), nosaka valsts uzbūves "mugurkaulu", valsts sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, kā arī valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darbības principus,1 ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Preambulas projektu virza uz pirmo lasījumu Saeimā
Pagājušajā nedēļā, 10. martā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, atkārtoti uzklausot vairākus konstitucionālo tiesību lietpratējus, deputāti pieņēma lēmumu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Satversmes paplašinātā ...
Tiesību politika
Kādēļ Satversmei nepieciešams Ievads
Fragments no Saeimā 2014. gada 12. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" anotācijas. Pats likumprojekta teksts pieejams Saeimas mājaslapā, kā arī publicēts žurnālā "Jurista Vārds" ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS