Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmumu ietekme Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā būtu aplūkojama no diviem aspektiem: pirmkārt, šo nolēmumu ietekme uz novērtēšanas sistēmu kopumā un, otrkārt, nolēmumu ietekme uz konkrēta tiesneša profesionālās darbības vērtējumu. Turklāt svarīgi ir ne tikai Tiesas spriedumi, kurā tā atzinusi, ka noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) pārkāpums, bet arī tie spriedumi, kuros pārkāpums nav konstatēts, kā arī lēmumi gan par sūdzību atzīšanu par acīmredzami nepamatotām, gan par lietu svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta, tajā skaitā arī gadījumos, kad Tiesa apstiprina puses panākto mierizlīgumu.
Komentārs par pirmo aspektu jāsāk ar atgādinājumu par to, ka ne Konvencija, ne Tiesas judikatūra neuzliek valstīm pienākumu veidot kādu konkrētu tiesnešu vērtēšanas sistēmu. Tā vietā Tiesa vairakkārt ir atkārtojusi, ka valsts pienākums ir organizēt savu tiesu sistēmu tādējādi, lai garantētu Konvencijas 6. pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt tiesu darba organizācija ietver arī pienācīgi izglītotus un kompetentus tiesnešus. Tā spriedumā lietā “Moisejevs pret Latviju”1 Tiesa atgādināja, ka “Konvencijas 6. panta 1. punkts uzliek pienākumu līgumslēdzējām valstīm pašām organizēt savu tiesu sistēmu darbību tādā veidā, lai varētu apmierināt šīs normas prasības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes