Pēdējā laikā jēdzienu "virtuāla valūta" lieto arvien biežāk. Virtuālās valūtas investīciju veidi neaprobežojas tikai ar ieguldījumiem Bitcoin un citos populāros un pasaulē pazīstamos virtuālās valūtas modeļos (piemēram, Litecoin, Dogecoin, Ethereum u.c.). Inovācijas virtuālās valūtas izmantošanas modeļos ļauj saņemt atbalstu daudzām jaunām idejām un projektiem, piemēram, ar pūļa finansēšanas palīdzību. Tagad svarīga ietekme uz ekonomiku šajā jomā ir arī tā dēvētajiem ICO/ITO – sākotnējam monētu piedāvājumam un sākotnējam žetonu piedāvājumam.
Šī ekonomiskā parādība dod iespēju jaunām kompānijām saņemt ieguldījumus virtuālajā valūtā savas idejas realizācijai. Ieguldījumu apjoms šajos projektos var sasniegt ievērojamas summas, piemēram, 2017. gadā visas investīcijas ICO projektos Latvijā kopējā summa sasniedza 28 650 000 eiro.1 Eiropā 2018. gada jūnijā ieguldījumi sasniedza sešus miljardus eiro.2
Tomēr Latvijā pašlaik nav ICO projektu un virtuālās valūtas regulējuma, un šāda veida ieguldījumus likumdevējs tieši neaizsargā, jo virtuālā valūta "ir līgumisks maksāšanas līdzeklis, to nevar, pirmkārt, uzskatīt ne par norēķinu kontu, ne par noguldījumu, maksājumu vai pārskaitījumu. Otrkārt, atšķirībā no parādiem, čekiem un citiem tirgojamiem dokumentiem, kas ir paredzēti Padomes Direktīvas 2006/112/EK3 135. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tā ir tiešs maksāšanas līdzeklis to uzņēmumu starpā, kas to akceptē".4
Rakstā autors sniegs īsu pārskatu par ICO un ITO jēdzienu, iespējamiem riskiem un problēmām to izmantošanā, ICO klasifikāciju, kā arī ieskatu par turpmāko regulēšanas procesu.
ICO jēdziens un procesa būtība
ICO (no angļu val. – initial coin offering – sākotnējais virtuālās valūtas piedāvājums) un ITO (no angļu val. – initial token offering – sākotnējais žetonu piedāvājums)5 ir Latvijā neregulēti ieguldījumu procesi, ar kuru palīdzību tiek piesaistīti finanšu līdzekļi virtuālās valūtas veidā uz blokķēdes bāzes. ITO ir sava veida kuponi jeb žetoni, kas atkarībā no piešķirtās nozīmes un vērtības ir virtuālā valūta, vērtspapīri vai kāda cita prasība pret žetona emitentu.6 Emitents Finanšu instrumentu tirgus likuma 1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes