ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

26. Marts 2019 /Nr.12 (1070)

Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr. 2018-11-01
5 komentāri
Dr. iur.
Jānis Pleps
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents 

Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) 2019. gada 6. marta spriedumā lietā Nr. 2018-11-011 (turpmāk – Spriedums) otro reizi tās pastāvēšanas laikā atzinusi Saeimas pieņemta likuma normas par Satversmei neatbilstošām tā iemesla dēļ, ka Saeima likumu pieņēmusi ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem. Pirmo reizi tas bija noticis 2018. gada 12. aprīlī, kad par pienācīgā kārtībā nepieņemtiem tika atzīti divi attiecīgajā lietā apstrīdētie likumi.2

Ar šiem spriedumiem Tiesa mērķtiecīgi pilnveidojusi pienācīgā kārtībā pieņemta likuma izpratni un noteikusi Saeimas rīcības brīvības robežas likumdošanas procesā. Tiesas pieeja iezīmē "politiska likumdošanas procesa"3 beigas Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tiesas pozīcijas prasīgums pret likumdevēju nav negaidīts vai pārsteidzošs. Jau iepriekš vairākiem Tiesas spriedumiem bija pievienotas tiesnešu atsevišķās domas, kas rosināja veltīt vairāk uzmanības likumdošanas procesa kvalitātei.4

Spriedumā Tiesa pirmo reizi tiešā tekstā minējusi labas likumdošanas principu kā Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāvošu vispārējo tiesību principu.5 Lai gan Tiesas spriedumos jau iepriekš bija konkretizēti vairāki labas likumdošanas principa elementi, ar šo Spriedumu labas likumdošanas princips pilnībā ieviests Tiesas praksē.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
KK
26. Marts 2019 / 15:22
2
ATBILDĒT
Ja reiz ST spriedums balstīts uz likumdošanas principu, vai nebūtu pareizi, ka par spēkā neesošiem atzītu tikai grozījumus, nevis visu normu? Iespējams, vēsturiskā redakcija atbilda labas likumdošanas principam.
Skeptiķis
26. Marts 2019 / 10:22
14
ATBILDĒT
Manā ieskatā tas ir metodoloģiski vājš ST spriedums, izmantojot tiesiskas valsts principu par instrumentu to ideju pamatošanai, kas pašiem ST tiesnešiem šķiet labas. Nākamais būs, ka no tiesiskas valsts principa izriet tiesnešu labestības princips, cilvēku mīlestības princips un vēl 100 principi. Un tas ir gudri, jo pret "subjektīvu pārliecību" nav iespējams argumentēt Pret. Diemžēl nav nekāda dziļāka argumentācija par to, kā demokrātijas princips korelē ar tiesiskas valsts principu, kad iet runa par likumu pieņemšanu.
MORĀLE > Skeptiķis
28. Marts 2019 / 12:32
2
ATBILDĒT
No Jūsu komentāra izriet šādas tēzes:
1) labas likumdošanas princips ir subjektīvā pārliecība / ideja, kas pašiem ST tiesnešiem šķiet laba, proti, tas nav tiesību princips, bet par tādu tikai nosaukts;
2) ST vajadzēja pamatot, kāpēc vairākumu pārstāvošā demokrātiski leģitimētā konstitucionālā orgāna (Saeimas) darbību ierobežo tiesiskuma princips, proti, kāpēc Saeima nevar pieņemt likumus, kā grib, ja reiz tai ir tieša leģitimācija no tautas.

Pārdomas raisoši. Principā sanāk, ka [vispārējie] tiesību principi vispār ir tikai subjektīva pārliecība. Kāpēc tiesiskas valsts princips ir mazāk subjektīva pārliecība nekā labas likumdošanas princips? Vēl jo vairāk - visas tiesības ir tikai subjektīva pārliecība. Arī likumi ir tikai subjektīva pārliecība par to, kā sabiedrībai būtu jāorganizē sava dzīve. Sociālajā realitātē šīs pārliecības var īstenot, ja cilvēki tic (ir subjektīvi pārliecināti), ka tā ir pareizi darīt, no šā individuālo ticību (subjektīvo pārliecību) kopuma veidojot kolektīvo tiesisko apziņu. Tad, protams, varētu teikt, ka šī kolektīvā tiesiskā apziņa ir pakārtota šo pašu indivīdu vēlētā likumdevēja darbam. Sak', ja reiz, paši ievēlējām, tad viss, ko likumdevējs dara, ir automātiska mūsu gribas izpausme, un mēs a priori ticam (esam subjektīvi pārliecināti), ka tas ir pareizi. No demokrātijas viedokļa - iespējams. Tomēr tai blakus pastāv tiesiskums un cilvēktiesības. Un tieši šeit arī parādās laba likumdošana. Ja cilvēka cieņa prasa, lai indivīds nebūtu tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, tad kā šis indivīds var zināt, ka viņš nav tikai līdzeklis? Ejot uz ST, bet pārējo laiku dzīvojot neziņā? Prezumējot, ka tā ir, jo pats jau likumdevēju vēlēja? Labas likumdošanas prasību ievērošanai vajadzētu viest pārliecību, ka likumdevējs dara pareizi nevis tāpēc vien, ka tas ir likumdevējs, bet tāpēc, ka likumdevējs ir atradis konkrētajā tiesiskās sistēmas (un sabiedrības vispār) attīstības pakāpē labāko iespējamo sabiedrībā konfliktējošo interešu noregulējumu.

ST tiesnešu subjektīvās pārliecības jautājumā varu tikai izteikt minējumu par to, kāpēc tad viņi ir apstiprināti par ST tiesnešiem. Varbūt viņi kaut ko no tiesību sistēmas tomēr saprot? Protams, var jau arī pastāvēt teorētiska iespēja, ka vienkārši nebija neviens cits, kas pieteiktos, un bija jāņem pirmais un vienīgais kandidāts. 😊 Kas attiecas uz vispārējo tiesību principu konkretizēšanu, jāsaka, ka caur normatīvisma doktrīnas prizmu (piedodiet, nav manējā!) par to būtu grūti runāt. 😊

Manā ieskatā šis spriedums neuzliek likumdevējam kādu mistisku omnisciences pienākumu. Domāju, ka likumdošanas kvalitāti varētu uzlabot arī likumdevējam padomu sniedzošas institūcijas – zinātniski analītiskā dienesta izveide. Tad pavisam noteikti būtu vieglāk izpildīt ST prasības.
GB > MORĀLE
2. Aprīlis 2019 / 16:37
0
ATBILDĒT
Kāpēc uzskatāt, ka "likumdošanas kvalitāti varētu uzlabot arī likumdevējam padomu sniedzošas institūcijas – zinātniski analītiskā dienesta izveide"? Jau pašlaik taču darbojas Saeimas Juridiskais birojs - viens no viņu pienākumiem taču ir arī sniegt likumdevējam padomus. Kapēc jāveido jaunu dienestu ar līdzīgām funkcijām, varbūt vajag stiprināt esošo vai vismaz saprast, kāpēc netiek galā ar uzticētajām funkcijām?
rob > MORĀLE
1. Aprīlis 2019 / 18:03
0
ATBILDĒT
"Kāpēc tad viņi ir apstiprināti par ST tiesnešiem"?

Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

T.i., politiķi (Kaimiņš u.c. intelekta giganti) ir vēlējušies 5 no viņiem iecelt amatā, tik arī vienkārši, jo šie cilvēki pārstāv/dala savu iecēlēju uzskatus utt. utjp. un subjektīvi tā arī tulkos satversmi.
visi numura raksti
Annija Kārkliņa, Ēriks Krēsliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi
Raksta mērķis ir analizēt jautājumu par to, kā darba tiesisko attiecību ietvaros ir iespējams līdzsvarot darbinieka un darba devēja intereses. Lai atspoguļotu minētā jautājuma problemātiku, raksta ietvaros analizētas vairākas Darba ...
1 komentāri
Edgars Riņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem
2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā. Tajos tika grozīta 112. pantā noteiktā atlaišanas pabalsta izmaksa un precizēta prasības celšanas kārtība pabalsta neizmaksāšanas gadījumā. Nav šaubu, ka šī ...
Irēna Liepiņa
Viedoklis
Koplīgums kā instruments darbinieku un darba devēju interešu ievērošanai
Pagājušonedēļ, 18. un 19. martā, notika Baltijas jūras valstu arodbiedrību tikšanās, kurā īpaša uzmanība tika veltīta nozares koplīgumiem un Zviedrijas sociālajam modelim. Savukārt starptautiskās konferences "Nozaru koplīgumi un ...
Vita Bērziņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips "piesārņotājs maksā"
Viens no vides aizsardzības tiesību pamatprincipiem gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī ir princips "piesārņotājs maksā". Tas ir princips, kuru ievēro, veidojot vides politiku valstī un pieņemot lēmumus, kas var ietekmēt vidi ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Kangers pret Latviju"
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 14. martā pasludināja spriedumu lietā "Kangers pret Latviju",1 ar sešām balsīm pret vienu secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta ...
AUTORU KATALOGS