ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Septembris 2019 /Nr.38 (1096)

Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības
Ingrīda Veikša
Biznesa augstskolas "Turība" profesore 

Vai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Vai uz šādiem darbiem attiecas autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi? Vai mākslīgi veidotiem darbiem ir piemērojami klasiskie autortiesību principi, vai ir nepieciešams kaut kas jauns un atšķirīgs? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem.

Vārdnīcā varam atrast skaidrojumu jēdzienam "dators" – tā ir elektroniska mašīna, kas var uzglabāt, organizēt un atrast informāciju, kā arī veikt aprēķinus.1 Ja tā ir mašīna, tad kādas tai var būt tiesības!? Tomēr jāatzīst, ka tajās radošajās jomās, kuras aizsargā autortiesības, datorsistēmas jau ir spējušas ģenerēt visdažādākos darbus: dzejoļus, romānus un ziņu rakstus, kā arī mūziku, gleznas un citus mākslas darbus.

Ja autortiesības tiek uzskatītas par cilvēkam piešķirtajām pamattiesībām, kā var piešķirt aizsardzību darbiem, ko rada algoritmi, pat ja tie iemācās radīt stāstus, mūziku un attēlus, kas nav atšķirami no cilvēku darbiem?2 Neviens dators, programma vai algoritms nevarētu pastāvēt, ja to nebūtu radījis cilvēks! Cilvēka darbība datora ģenerēta darba izveides procesā notiek visdažādākajos veidos – gan ievadot datorā datus, gan dodot tam uzdevumu, gan izvēloties kādu no datora izveidotajiem darbiem, gan veicot citas radošas darbības. Šīm darbībām ir nepieciešams cilvēkam piemītošais intelekts. Dažādas vārdnīcas nedaudz atšķirīgi definē jēdzienu "intelekts". Tas tiek skaidrots kā saprašana, saprāts,3 kā spēja loģiski domāt un saprast lietas, it sevišķi augstākā līmenī,4 vai kā intelektuālo spēju struktūra, kas nodrošina prāta darbības spēju racionāli izzināt priekšmetu un parādību īpašības, to savstarpējās attiecības, kā arī, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā, risināt jaunus uzdevumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
10
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Viedoklis
Mākslīgais intelekts – izaicinājumi un riski
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Demokrātijas otrā elpa postliberālā tehnoloģiju pārvaldītā pasaulē
Rolands Lappuķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgais intelekts kā cilvēces darbarīks
Šajā rakstā, izvērtējot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) nozīmi šodienas cilvēka dzīvē, necentīšos sastādīt sarakstu ar visām MI pielietošanas iespējām un to konsekvencēm. Tas vienkārši nav iespējams, jo MI ir kļuvis ...
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums
Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās ...
Jānis Dreimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nākamā pietura – mākslīgais saprāts?
Šķietami ik dienu publiskajā telpā parādās ziņas par jauniem sasniegumiem mākslīgā saprāta jomā. Šādi mūs uzrunā ziņas par mākslīgā saprāta spēju izšķirt objektus attēlos, atpazīt emocijas runā un sejas attēlos, vadīt ...
AUTORU KATALOGS