ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Durvis atteica atvērties. Tās teica: "Piecus centus, lūdzu."

Viņš pārmeklēja savas kabatas. Nebija nevienas monētas; nevienas pašas. "Es samaksāšu tev rīt," viņš teica durvīm. Atkal viņš mēģināja nospiest durvju rokturi. Atkal tas bija neizkustināms. "Ko es tev maksāju," viņš informēja tās, "tam ir bezatlīdzības raksturs; man nav tev jāmaksā."

"Es domāju citādi," teica durvis. "Apskati pirkuma līgumu, kuru tu parakstīji, kad nopirki šo saprātu."

[..] No atvilktnes blakus izlietnei Džo Čips paņēma nerūsējošā tērauda nazi; ar to viņš sistēmiski sāka skrūvēt vaļā naudas durvju skrūves.

"Es tevi iesūdzēšu," durvis teica brīdī, kad izkrita pirmā skrūve.

Džo Čips atbildēja: "Durvis mani vēl nekad nav iesūdzējušas. Bet es pieņemu, ka spēšu to pārdzīvot."¹

Guna Vilka raksta, ka šī citāta autora Filipa Dika (Philip K. Dick) 1969. gadā iznākusī fantastikas novele "ir ļoti dīvaina – narkomāna murgiem līdzīga nereāla realitāte".² Šodienas skatījumā Džo Čipa saruna ar gudrajām naudas durvīm vairs nemaz neliekas tik neiespējama. Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) ir kļuvis par cilvēces ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kura ietekmē mainās arī daudzi patērētāju tiesību aizsardzības aspekti.

Tā kā šī raksta apjoma ietvaros nav iespējams vispusīgi aplūkot visus patērētāju tiesību aizsardzības un MI mijiedarbības aspektus, kā šī pētījuma objekts tiek izvirzīta komersantu tehnoloģiskā prakse, kuras ietvaros tiek izmantots MI. Savukārt raksta mērķis ir atklāt un nošķirt Latvijā pašlaik aktuālāko komersantu tehnoloģiskās prakses veidu; analizēt identificētās prakses veida mijiedarbības ar negodīgas komercprakses aizlieguma institūta pamatprincipiem problemātiku un sniegt ieteikumus problemātikas novēršanā vai mazināšanā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā ir izmantotas šādas zinātniski pētnieciskās metodes: gramatiskā, vēsturiskā, teleoloģiskā, sistemātiskā, analītiskā, deduktīvā un induktīvā. Secinājumos tiek atklāts Latvijā pašlaik aktuālākais komersantu tehnoloģiskās prakses veids; identificētas personalizētas un mērķētas reklāmas kā komercprakses veida mijiedarbības ar negodīgas komercprakses aizlieguma institūta pamatprincipiem problēmas un ieskicēts problemātikas iespējamā risinājuma virziens.

1. MI definīcijas nozīme patērētāju tiesību aizsardzībā

Terminu "mākslīgais intelekts" 1956. gadā ieviesa Amerikas Savienoto Valstu matemātiķis Džons Makartijs (John McCarthy).³ Zinātniskajā literatūrā ir atrodamas neskaitāmas MI definīcijas. Nevar noliegt, ka tās ir racionālas, pamatotas un izmantojamas praksē. Jēdzieni un definīcijas nemitīgi attīstās.⁴ To ietekmē tehnoloģiju progress, cilvēces ideju un vajadzību mainīgums, kā arī daudzi citi sociāli, ekonomiski un tehnoloģiski attīstības faktori. Tomēr papildus minētajam MI definīcijas harmonizācijas nesekmīgums slēpjas arī MI fenomena starpdisciplinārajā raksturā. MI teorijas un prakses pētnieki Stjuarts Rasels (Stuart Russell) un Pīters Norvigs (Peter Norvig) vienlaikus piedāvā vairākas MI definīcijas, norādot, ka zinātnieki ir tendēti MI definēt dažādi.