ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Novembris 2019 /Nr.47 (1105)

Mantošanas regulas piemērošana praksē – mācība, kas vēl jāapgūst
Ph.D.
Toms Krūmiņš
Jurists ZAB "Cobalt" 
Mg. iur
Kristīne Zīle
Zvērināta advokāte ZAB "Cobalt", Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore 

2015. gada 17. augustā Latvijā bija pilnībā jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk tekstā – Mantošanas regula).1 Lai arī kopš Mantošanas regulas darbības sākuma ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, šī regula tiesu praksē tikusi piemērota reti, gandrīz nemaz. Tomēr salīdzinoši nesen, 2018. gada 27. aprīlī, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments taisīja lēmumu lietā SKC-815/2018 sakarā ar sūdzību par notāra rīcību (turpmāk tekstā – Augstākās tiesas lēmums),2 vērtējot pārrobežu mantojuma lietā pieņemto jurisdikciju un noteiktās piemērojamās tiesību normas. Augstākās tiesas lēmums un tajā ietvertās atziņas atklāj būtiskas detaļas par izaicinājumiem, kādus Mantošanas regulas piemērošana sagādā praksē.

Šī raksta autori ar konstruktīvu analīzi vēlas dalīties ar savu nelielo pieredzi Mantošanas regulas piemērošanā praksē, aplūkojot būtiskākos konkrētajai Augstākās tiesas lēmuma pamatā esošajai lietai piemērojamos Mantošanas regulas noteikumus, lietas šķietami komplicētos faktiskos apstākļus, kā arī to mijiedarbību ar Mantošanas regulas noteikumiem, cerot, ka Augstākās tiesas lēmums un šī raksta saturs turpmāk palīdzēs labāk izprast un korekti piemērot Mantošanas regulas noteikumus.

Mantošanas regula ir salīdzinoši jauns un ļoti sarežģīts tiesību instruments, tāpēc arī Eiropas Savienības tiesas (turpmāk – EST) prakse pagaidām nevar lepoties ar nolēmumu pārbagātību, skaidrojot Mantošanas regulu.3

 

1. Mantošanas regulas noteikumi

Mantošanas regula ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) starptautisko privāttiesību instruments, kuru piemēro pārrobežu mantojuma lietām, īpaši, lai noteiktu jurisdikciju un piemērojamās tiesību normas, kā arī regulētu nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās. Tāpat, lai panāktu ātru, vienkāršu un efektīvu pārrobežu mantošanas lietu nokārtošanu ES robežās, Mantošanas regula ievieš vienotas formas Eiropas mantošanas apliecības izveidi. Tālāk aplūkoti tikai tie Mantošanas regulas aspekti, kas bija nozīmīgi izskatāmajā lietā.

1.1. Pastāvīgās dzīvesvietas piesaistes faktors

Piesaistes faktoram "pastāvīgā dzīvesvieta" ir īpaši svarīga loma ne tikai Mantošanas regulas ietvaros, bet arī citos Latvijā tieši piemērojamos ES starptautisko privāttiesību instrumentos, kuros tas kā noteicošais vai viens no galvenajiem piesaistes faktoriem tiek izmantots gan jurisdikcijas, gan arī piemērojamo tiesību normu noteikšanai.4 Arī Mantošanas regulā pastāvīgās dzīvesvietas piesaistes faktors ir conditio sine qua non gan jurisdikcijas, gan piemērojamo tiesību normu pareizai noteikšanai.

Piesaistes faktors "pastāvīgā dzīvesvieta" ir plaši analizēts EST judikatūrā.5 Lai noteiktu personas pastāvīgo dzīvesvietu, ir nepieciešams vispārējs lietas faktisko ap­stākļu un vairāku ar konkrēto personu saistītu faktoru, piemēram, personas pilsonības, uzturēšanās ilguma konkrētajā valstī un nepārtrauktības, integrācijas sociālajā vidē, personas interešu centra atrašanās vietas u.c., izvērtējums. Tāpat pastāvīgās dzīvesvietas piesaistes faktors jāinterpretē autonomi, t.i., tā tvērumu interpretē un nosaka EST neatkarīgi no tā, kā pastāvīgā dzīvesvieta vai šim piesaistes faktoram kāds pietuvināts jēdziens (domicils, deklarētā dzīvesvieta u.c.) tiek izprasti nacionālajās tiesību normās.

Aplūkojot piesaistes faktoru "pastāvīgā dzīvesvieta" jau tieši Mantošanas regulas ietvaros, jāsecina, ka pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana ir sākotnēji nepieciešama, lai pareizi pieņemtu jurisdikciju un noteiktu mantošanai piemērojamos tiesību aktus. Lai arī pašā Mantošanas regulas pamattekstā pastāvīgās dzīvesvietas piesaistes faktors nav definēts, mirušā pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai jāizmanto ne tikai EST lietās izdarītie secinājumi un minētie faktori, bet īpaša vērība jāpievērš arī izvērstajam Mantošanas regulas 23. un 24. apsvērumam, kas jau tieši attiecībā uz Mantošanas regulu nosaka, kas jāņem vērā, izvērtējot, kur atradās mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī:

"(23) Ņemot vērā iedzīvotāju arvien pieaugošo mobilitāti un lai Savienībā nodrošinātu pareizu tiesu organizāciju un reālu piesaisti starp mantojumu un dalībvalsti, kurā īsteno jurisdikciju, šajā regulā būtu jāparedz, ka vispārējs piesaistes kritērijs, lai noteiktu gan jurisdikciju, gan piemērojamos tiesību aktus, ir mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī. Lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu, iestā­dei, kura nodarbojas ar mantošanas lietu, būtu vispārēji jāizvērtē mirušā dzīves apstākļi gados pirms viņa nāves un nāves brīdī, ņemot vērā visus attiecīgos faktiskos apstākļus, jo īpaši mirušā uzturēšanās attiecīgajā valstī ilgumu un regularitāti, kā arī šādas uzturēšanās apstākļus un iemeslus. Šādi noteiktai pastāvīgajai dzīvesvietai būtu jāatspoguļo cieša un stabila saikne ar attiecīgo valsti, ievērojot šīs regulas īpašos mērķus.

(24) Dažos gadījumos noteikt mirušā pastāvīgo dzīvesvietu varētu būt sarežģīti. Tāds jo īpaši varētu būt gadījums, kad mirušais profesionālu vai ekonomisku iemeslu dēļ bija devies dzīvot uz citu valsti, lai tur strādātu, dažkārt uz ilgu laiku, bet bija saglabājis ciešu un stabilu saikni ar savu izcelsmes valsti. Šādā gadījumā atkarībā no lietas apstākļiem varētu uzskatīt, ka mirušā pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir bijusi viņa izcelsmes valsts, kurā atradās viņa ģimenes interešu centrs un norisinājās viņa sociālā dzīve.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
12
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
"Mēs sargājam tikai 15 procentus vārtu"
Ievadot notariātam veltīto tematisko žurnāla "Jurista Vārds" laidienu, par notariāta šā brīža situāciju un nākotnes izaicinājumiem – saruna ar Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jāni Skrastiņu.
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu pilnvaras Latvijas notariātā: jaunākās tendences un metodes
Indulis Šermukšnis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantojuma pieņemšanas tiesiskie aspekti
Šajā rakstā aplūkotas Civillikumā (turpmāk – CL) ietvertās mantojuma noregulēšanas sistēmas, mantojuma pieņemšanas doktrīnu atšķirības un CL 693. panta trešajā daļā noteiktā mantojuma pieņemšanas gada termiņa piemērošanas ...
Laima Letiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērinātu notāru tehnoloģiju tīkli – efektīvs aizsardzības rīks nefinanšu sektoram
Proporcionāli apdraudējumam, kādu rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana (turpmāk – NILLTPF), tiek pieliktas arī pūles tās novēršanā. Plašais par novēršanu atbildīgo sektoru ...
Ģirts Rūda
No citas puses
Nākotnes jurists – vai pasaku tēls
AUTORU KATALOGS